pogoju nekratot pačku

šodien beidzot izgulējos un visu dienu viena pati nodzīvoju vecajās mājās, beidzot jūtos diezgan krietni un ēdiena kumosus vairs neriju kā aizvainojumu. ne tā, ka man šķistu pieklājīgi atvainoties, bet es zinu, ka vakara beigās manas rezerves bija izsmeltas, lai spētu būt pilnvērtīgs biedrs.

tas, ka tu ēd ar aizvainojumu, totāli nav atkarīgs no tava noguruma. no tavas esamības drīzāk :)