redzi, vecīt, tas, vai kāds politiķis pieņem gudrus lēmumus valsts labā ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas nosaka tautas vēlmi viņam kaut ko deleģēt (nemaz nerunājot par kaut kādu demokrātijas pamatprincipu zināšanu, kas ir nevis politiķu, bet politologu "abc").

citi faktori ir kaut vai nejaušība, personības spēks, prasme ieklausīties labos padomos, izturība, bet pats galvenais - būt gudram politiķim. šlesers ir cilvēks, kurš tīri intuitīvi saprot politiku, labi tajā jūtas un patērē to kā narkotiku, tāpēc viņš salīdzinoši biežāk pieņems sev izdevīgus (labā nozīmē) lēmumus nekā vairums citu politiķu.

lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas, lai pie varas būtu cilvēki, kuri spēj trijos naktī pateikt, ka demokrātijas pamatprincips ir varas dalīšana, viņi grib redzēt priekšgalā redzēt uzvarētāju, kas prot sasniegt savus mērķus. tāpēc arī tu pats savulaik vēlēšanu urnā meti biļetenu ar nosaukumu "tautas partija - īsti vīri" nevis "jaunais laiks - visu lūzeru un ar dzīvi neapmierināto partija" un tāpēc cilvēki balso par šleseru.

neticu, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsti var vadīt cilvēks bez zināšanas par to, kā to dara. un no zināšanu trūkuma (par to, kā vadīt valsti) izriet pārējais - kauns par to, ka nav nekādas sajēgas.

tu tiešām šleseru uzskati par politiķi? tādu cilvēku dēļ, kā tu, vecīt, latvijā, šķiet, ir tiks zemi politiķu izglītības un līdz ar to ētikas standarti. pieņemot, ka šlesers ir politiķis, tu iznīcini visu to, ko cilvēki cēluši gadu tūkstošiem. un tās pašas rindkopas ietvaros tu vēl "tas ir pieņemami" tonī saki, ka politiķi pieņem sev izdevīgākus lēmumus. vēlviena antidemokrātija. tā nav politika, tā ir bezkaunīga shēmošana. politika vismaz slēpjas aiz prāta celtiem mūriem, kaut kā interesanta, bet šie appīsēji ir nekaunīgi atklāti.

protams, iedzīvotāji tā neuzskata. it kā nebūtu skaidrs, ka vēlēšanu rezultāti nebūtu pavisam citādāki, ja katram būtu maģiskā kristāla bumba, kura parādītu, kas notiks ar valsti, ja vēlēšanās uzvarēs viena vai otra partija. tomēr joks tāds, ka cilvēki PAŠI NEZINA, kā vadīt valsti. tāpēc arī nezina, par ko vēlēt.

šleseru es neuzskatu par atbildīgu valstsvīru, bet es viņu noteikti uzskatu par gudru politiķi (vai politikāni, ja tev tā patīk labāk), jo viņš ir pieņēmis tik daudz stratēģiski ļoti pareizus un pat ģeniālus politiskus lēmumus, ka tos pat grūti uzskatīt.

kaut kas atšķirīgs no politiķa ir valstsvīrs - cilvēks, kurš nerīkojas savu ambīciju vai mantkārības apmierināšanai, un savu politisko partiju izmanto tikai kā līdzekli, lai sasniegtu valstiski svarīgus mērķus.

te es, protams, runāju ideāltipos, jo tajā pašā šleserā ir arī valstsvīra pazīmes. manuprāt, šlesers tiešām tic, ka radikāla attiecību pārskatīšana ar krieviju liks latvijas ekonomikai plaukt uz zelt, tāpēc viņš ir nospraudis šo stratēģiju. var, protams, strīdēties, cik tas ir pareizi, bet tas vismaz ir konkrēts ilgtermiņa mērķis, kādus parasti politiķi neprot vai baidās nospraust.

kā jau visi politiķi, šlesers arī melo (politiķiem vajadzētu pārmest tieši melus, nevis atklātību, kā to dari tu), tomēr viņš bieži ir bijis daudz godīgāks par citiem politiķiem tādā ziņā, ka arī pirms vēlēšanām pasaka - es likšu amatos "šofera dēlus", es bučošu pakaļu krievijai, es sadarbošos ar "saskaņas centru". šī ir lpp/lc kvalitatīvā atšķirība no citām partijām, jo, par to balsojot, vismaz ir aptuveni skaidrs, kādu politiku partija realizēs (tā gan vienmēr nav bijis, lpp politikā ienāca kā "kristus zobens pret oligarhiem", hehe).

es ar to negribu teikt, ka jābalso par šleseru - es pats tiešām labāk vēlētu par pctvl nekā lpp/lc, jo man dziļi riebjas gan šlesers, gan godmanis, gan viņu galms. es gribu teikt, ka tev vajadzētu atmest savu nicīgo attieksmi pret šleseru, jo viņš NAV STULBS, viņš IR ĻOTI GUDRS, vienīgi citādākā veidā nekā tu parasti izšķir stulbos un gudros.

es neuzskatu šleseru par stulbu, bet man nav pieņemami tas, ka tāpat kā šķēle valsti vadīja kā valsts uzņēmumu no kā var paņemt (pats palikdams "ierindas biedra" lomā - jo tā izdevīgāk, neviens neko nepārmet, lai gan visi zina), tāpat šlesers vada tagad rīgu kā valsts uzņēmumu no kura var paņemt(un satiksmes ministriju, kad šis bija ministrs).

cilvēki teiks - bet tas taču labi, uzņēmums ražo, nes peļņu utt nu un kas, ka kaut ko paņem, tās tā teikt dividendes hehehe

jā, taču tad priekš kam mums tādā gadījumā demokrātiju? varbūt pāriesim uz monarhiju? iecelsim vienu uzņēmīgu (gudru, skaistu, drosmīgu utt) vīru par karali un rullēsim tālāk bezdibenī. pēdējā laikā atsākušās runas par "īsto vīru" Ulmani (nu nebija jau tik melns kā mālē un ar tik balts ne - pelēks drīzāk).

pie tam uzņēmums kurā nenotiek attīstība. nekāda. augstākajai izglītībai naudu atņēma (oh please, valsts budžets un rīgas budžets same thing). bet mums vajag live riga. lai tūristi brauc un drātē neizglītotās latvietes :)

Savā ziņā taču ir tā, kā politikas jomā ir vislielākā nekopentences līmenis salīdzinājumā ar atbildību, ne? Nu es domāju vai ir vēl kāda cilvēka aktivitātes sfēra, kurā var darboties cilvēks, kuram nav zināšanu, kas saistītas ar darba vietu? Mūziķi, svarcēlāji, zoodārza vadītājs. Šlesers ir komersants, Ušakovs žurnālists - vai darbojoties politikā nav jābūt kaut kādam zināšanu minumumam, kas tiešā veidā attiecas uz politikas teoriju, ētiku, filosofijas vēsturi, prasmi korekti veidot argumentus? Sanāk, ka viena no nozīmīgākajām/presitžākajām darbības jomām ir tai pat laikā visvairāk pakļauta nekompentences, nejaušības un personīgu interešu rāditajam riskam.

īstenībā agrāk es būtu teicis - tieši tā, vajag vietu, kur apmāca būt par politiķi! tomēr tas ietver arī riskus, un nav īsti savienojams ar demokrātiju, jo tādā gadījumā tauta vairs nevarētu balsot par ko grib, un politiķi būtu kaut kas līdzīgs priesteriem - skoloti speciāli savai profesijai, un citi šajās lietās jaukties iekšā nedrīkstētu (vismaz ar politiskiem līdzekļiem).

savukārt modernā demokrātiskā valstī, kuru skārusi darba dalīšanas parādība, tautas priekšstāvjiem (deputātiem) laikam arī ir jābūt visdažādāko nozaru pārstāvjiem (dzīvniekmīļiem, komponistiem, sportistiem, bārmeņiem un traktoristiem), viņi jebkurā gadījumā nevar būt kompetenti par visu. tāpēc saistībā ar lēmējvaru es īpašas problēmas neredzu. citādi, protams, ir ar izpildvaru. patlaban latvijā ministrus ieceļ pirmkārt pēc lojalitātes principa, jo arī ministriem koalīciju valdībās ir jānodarbojas ar netīro politiku - intrigām, "dunčiem mugurā", populismu.

tāpēc jau arī ir tik populāras runas par tautas vēlētu prezidentu - ja izpildvara vairāk nošķirtos no lēmējvaras, un tautas vēlēts prezidents varētu izvēlēties savus ministrus, tas ir cerība, ka viņš pirmkārt ņemtu vērā darbaspējas un profesionalitāt, bet lojalitāte būtu tikai otrajā vietā.