- 4/3/07 05:40 pm
- Bļe, šodien biju tiesā. Patiesībā jau divās, bet tās abas notika vienā ēkā un vienā zālē. Šīs bija pirmās tiesas, kur es neatrodos kā apsūdzētais. Uzmundrinošā jautrībā labi pavadīts laiks!
Civillietā par radniecības noteikšanu salīkušais advokāts stostījās kā tāds tīnis, kas mātes priekšā attaisno savu vakarnakts prombūtni un šī brīža mint condition auru. Krimināllietā par zādzībām atkāroti sodītais 29 gadus vecais Apsūdzētais, kā tiesas kundze secināja, iepriekšējā reizē bija baigi noblefojis, apgalvodams, ka viņam nahuj nekādu advokātu nevajag. Tagad gan kucēna padevībā smilkstēja pēc advoktītes (kura man, starp citu, diezgan labi patika), ko tiesas kundze atļāva. Pēcāk tika noteikts 3 nedēļu termiņš, kurā Apsūdzētajam jāiepazītas ar savu lietu, jo viņš, paša vārdiem, esot slims ar kaut kādu regresīvu smadzeņu kaiti (pat latīniski nosauca sarežģītu vārdu savienojumu - baktērijas nosaukumu, šīs slimības cēloni), kas viņam radot galvassāpes. Un es zem Tiesas sola pielīmēju savu pirmo košleni, tā teikt, uz atgriezšanos. - 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 4/3/07 05:54 pm
-
Man arī patika krimināllietas tiesā. Tur gan bija patrāpījusies tāda pastulba zvērināta advokātīte, kura apsūdzētajam teica priekšā, ka viņam ir jāsaka, ka tagad nožēlo savu vainu, kaut gan tas viņam bija absolūti vienalga, jo tiesa viņam iedeva vairāk nekā prokurors pieprasīja.
- Reply