ir pamatotas aizdomas, ka ikreiz, kad izdzirdēšu Duft Punk, man arī gribēsies dejot kā debilai...

kas tad nu, uvīt? braukājies ar ričukiem?

nokritu no pjedestāla.

:)

nenormāla prieka brīžos sportisti mēdz paklupt. atmuguriski.

kā pašsajūta?

hm,,, paldies, nesūdzos,

es jau ļoti kārtīgi uzvedos, atšķirībā no dažiem labiem citiem :)

vēlētos citēt shutup:"Ā,un es atcerējos ka ZB laikā satiku Ulvi Urtānu,un tas notika ļoti interesantā veidā.Es,Gita,un Berta sēdējām pļavā.Gita man lūdza sevi nofotgrafēt ar mobīlo.Es tā arī izdarīju,un pēc kāda laika jutu,ka kāds uz mani blenž,bet neko nesaka!Novērsu acis no mobīlā,un ieraudzīju pazīstamu seju.Sāku ar viņu runāties,bet Ulvis bija mēms kā kaps.Taču viņš man pateica vienu teikumu,kurš skanēja apmēram tā;"Es teikšu,ka tavs pestītājs tevi sauc!"
Un tad viņš aizgāja."

Tas Ulvis brīžiem ir bezdievīgi stilīgs, sevišķi jau festivālos.