atkariigs no izdevnieciibas liiguma, toposhais literaat.

heh, jā, tik daudz es saprotu, gribēju dzirdēt kādu piemēru.

varbūt labāk sāc nodarboties ar kautko jēdzīgu

10-20%. Ja autors ir slavenība, tad varbūt nedaudz vairāk.

Citreiz no pirmā metiena vispār neko, ja uzskata, ka honorārs bijis pietiekami liels.
Lielāko daļu no summas, ko tu samaksā, pievāc grāmatnīca, kas izplata - līdz pat 60%.

Tie 10-20% attiecas uz tiem, kas ir atpazīstami, un, baidos, arī uz "slavenībām", cik nu tādu ir (varbūt kļūdos). Normāls ne-atpazīstams autors saņems indīgu blenzienu no izdevniecības vadītāja puses un piezīmi "varat būt laimīgi, ka mēs vispār jūs izdodam... jūs taču esat sadabūjuši sev sponsoru, kas nosedz lielāko daļu izdevumu?"
Lai arī anyway - tā kā reti kurš saņemas atprasīt šos 10-20% post factum (izdevniecībai, protams, ir ērti pateikt "ai, ziniet, mēs neko neesam pārdevuši, jūsu grāmata pūst noliktavā), tad paliek pie avansa.
Salīdzinot ar grāmatas uzrakstīšanai nepieciešamo laiku, samērojot ar rakstnieka paša vajadzībām - nu nesanāk tur nekāda "ģimenes pabarošana". Tāpat jau visi (atskaitot varbūt dažus, kas ir veiksmīgi uztrāpījuši "sabiedrības pasūtījumam") tulko, nodarbojas ar žurnālistiku vai kaut kādā citā veidā nopelna maizīti.

Jā, man vajadzēja pateikt, ka tie 10-20% ir no pašizmaksas. Vienai manai zināmai grāmatai pašizmaksa ir 7Ls, grāmatnīcas to pārdod par 14Ls. No šiem 7Ls autors saņēma 14% (tas skaitās daudz), bet tikai tad, kad grāmatas bija pārdotas.
Domāju, ka, piemēram, Andras Neiburgas "Stum Stum" no atkārtotajiem metieniem saņēma vairāk. Varbūt kļūdos.

"Ai nu Neiburga, ko nu jūs tā, jums taču tāpat naudas pietiek, bet mēs, nabaga izdevniecība, kā pliki pa nātrēm, kam jums tie papildus procenti, būtu priecājusies, ka jūs vispār pērk" ;)

Toč nezinu, laikam būtu jāpaklusē, bet, no otras puses, nav nekā svētīgāka kā atsist jaunam cilvēkam cerību, ka ar rakstniecību šajā valstiņā var nopelnīt. Lai raksta garīgu vērtību dēļ. ;D

I. Ziedonim ir veicies. Viņš ir uztrāpījis uz sabiedrībs pasuutiijuma, heh.

man šķiet, ka viņš uztrāpīja uz sabiedrības pasūtījuma dikti sen un tagad veiksmīgi plūc sava darba augļus.
bet tā, starp cit, reti ir veiksme, tā ir precīza jušana vai aprēķins, vai abi kopā.

vai tiesa, ka ziedoņa dzeja ir vairāk bezpersoniska un cilvēks viņam ir tikai kkāds 'radījums"?

ermm, nē? nu, precīzāk - kā kurā laikā, kā kurā periodā, bet man šķiet, ka viņam vienmēr piemīt liela deva sirsnīguma un līdzjūtības. tas iespaids varētu būt (ja tiešām ir) no augstā filosofijas %, no "free yourself from passion" principa

/bet es jau tikai savu viedokli, nezinu, no kurienes tu esi izrāvusi, ka par dzeju var pateikt kaut ko iz sērijas "ir tiesa/nav tiesa"

Sirsniņ, es no dzejas neko nesaprotu. Par principiem, kurus minēji un jēdzieniem, kādos izteicies ne tik.

Vai Tevi tas sanikno?

http://klab.lv/community/aptauja/69518.html
Jautājums: vai tev nav nekas pret to ka es tevi pievienoju nākaimai kārtai (pēc user:carnival ieteikuma)?

vienalga. bet man patīk, ka tu pavaicāji, tas vien liecina par to, ka neesi spameris. es tevi mīlu.

es tevi arī.