- 9/18/23 11:28 pm
- Šogad pirmo reizi mūžā ievēroju, kā kastaņkoki met nost nogatavojušos kastaņus. Sakustas lapas un, paukš, maigi smiltīs vai ar troksni pa mašīnu jumtiem, tie krīt uz zemes un šķīst! Es tik nolasu no zemes tos labākos, maigākos, ķermeniskākos, un slidinu savās kabatās.
Brīnos, kā nebiju to nekad ievērojis! Taču tad atceros, ka nekad ikdienu neesmu pavadījis blakus kastaņkokiem - kā tagad gan pīppauzēs darbā, gan pa atvērtajiem draudzenes apdzīvotā Āgenskalna nama logiem. Abās vietās pa milzu cēlam kastanim. - 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 9/19/23 11:36 am
-
Skaistas pārmaiņas.
Kastaņi no manas dzīves jau 2. gadu pazuduši. Šogad tikai ozolzīļu krišanu dzirdu. Viena pat uzkrita man uz galvas. - Reply
- 9/19/23 05:27 pm
-
Tikko sapratu, ka Lionā, kur dzīvoju, neesmu redzējusi nevienu kastani.
- Reply