January 2nd, 2017

• ģenija zvaigznāja priekšvakarā
• 1/2/17 01:51 am
• Es jums beidzot pateikšu kādu noslēpumu, ko ir grūti paturēt pie sevis, jo runa ir par tik, khm, aktuālu cilvēku.
  
  Šis Trampa citāts man šķiet vienkārši ģeniāli smieklīgs. Kā kaut ko tādu var pateikt? Nesaprotu. Tas ir tik absurdi komiski, ka Danīla Harmsa konstantās rotācijas ap asi "galva-pēdas" dēļ viņa līķi varētu ar diviem vadiņiem pieslēgt pie dinamo motoriņa un, piemēram, atdzesēt telpā gaisu.
  
  "I will build a great wall -- and nobody builds walls better than me, believe me --and I'll build them very inexpensively. I will build a great, great wall on our southern border, and I will make Mexico pay for that wall. Mark my words."
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• par maniem (ne)atbildēšanas paradumiem
• 1/2/17 07:58 pm
• Loģika nevar funkcionāli būt kā moderā cilvēka pamatvērtība."The moment you submit yourself to logic you become a servant to it, and you do everything it tells you to do" - kāda disillusioned prāta secinājums par šo ideju, sadzirdēts šajā video.
  
  Tas tā, spējš secinājums, braucot cauri informācijas gūzmai. Vēl jūtu vajadzību uzrakstīt sekojošo atziņu- esmu ievērojis, ka pēc posta uzrakstīšanas (attiecīgo postu/komentāru situācijās) ļoti kūtri ar jums diskutēju komentāru sekcijā. Tāpēc jāpiesauc te cēlonis, lai nebūtu tā, ka cilvēki domā, ka esmu vienaldzīgs pret citu vai, nepatīkamak (subjektīvi), konkrētās personas viedokli un domiņām. Patiesībā ir ļoti vienkārši - apnika. Es mēdzu internetā daudz lasīt, un tāpēc - vismaz man tā ir teikts - esmu erudīts visnesaistītākajās jomās. Tā ir, varu lepoties ar plašu wiki level zināšanu apjomu smadzenē, taču "sertificētas" zināšanas gan, diemžēl, man nav. Otrs iemesls ir saitsīts arī ar apnika, bet tas parasti izpaužas tā, ka atlieku uz vēlāku, bet vēlāk nav motivācijas atbildēt (jo apnika, heh). Tāds, lūk, kroplis es esmu.
  
  Dažreiz es atbildu tikai pieklājības pēc. Un tad man sanāk muļķīgas atbildes, kas pašam nepatīk (un tad mēdz būt kauns). Teiksim, mans posts par Trampa citātu - es tam Trampa heiterim varētu dirst virsū, bet es to nevēlos darīt, jo tas ir bezjēdzīgi.
  
  Ziniet, ko pagājušogad secināju? Ka IR tā, ka daži ir ģenētiski inferior (runājot par mentālo kapacitāti). Daži cilvēki vienkārši NEKAD nesapratīs/neredzēs. Tas vecais stāsts par ticēšanu, neatkarīgi no pierādījumiem/zinātniskiem faktiem, kas vērsti pret viņa ticību, absolūti devastējot to.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 1/2/17 08:05 pm
• Starp citu, vienmēr esmu domājis līdzīgi (kā eos iepostētajā viņas draudzenes citātā): "Если изнасилование неизбежно, то расслабсья и попытайся получить удовольствие."
  
  "Mazā, es saprotu, ka izvarošana ir pretīga un arī to, ka ir grūti atslābināties, taču mazākais, ko tu vari darīt, ir pacensties."
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• īsi par 2016. gada noslēgumu
• 1/2/17 08:33 pm
• Es tik jauki pavadīju vecgada nakti, pateicoties Laurim un viņa vēlmei tusēt sūdīgos bāros. Un tāpēc man Autentikā sanāca iepazīt mana vecuma sievieti no Pēterburgas. Viņa bija aptuveni 180 cm gara, pusgariem, galos simetriski apgrieztiem matiem (tā pričene, kas vairs nav populāra, bet man tik ļoti tīk) - kā rasbainiekam agrāk, nu, 90tajos bija. Dziļas, brūnas acis un pieguļoša, bet ne maucīga sarkana kleita. Pirmo reizi bišķiņ iemīlējos krievuškā (šeit gan jāuzsver, ka Krievijas krievenes NEVAR salīdzināt ar vatņiku letiņu krievu duņkām) Viņa bija tik ļoti brīva no visa nevajadzīgā, kas liegtu mums vienam otru iepazīt. Runāju reizē krieviski un angliski. Es visu laiku slīdēju tuvāk viņas lūpām, kamēr sēdējām cieši saspiesti uz dīvāna. Man šķita, ka viņas elpa ir tik reibinoša un gaisīga. Nekad nebūtu domājis, ka mani kas tāds aizrauj.
  
  Sapratu, ka esmu nedaudz iemīlējies, kad attapos, ka glāstu viņas kaklu. Smieklīgi, viņa tobrīd bija mazliet zoned out, un tad pēkšņi viņa it kā attapās un spēji sarāvās, cenšoties izrauties no manām neesošajām skavām tādā īsti krieviski-spītīgā garā. Tas bija ļoti simpātiski.
  
  Atvadījāmies ar tik siltu apskāvienu, ka šķiet, joprojām jūtu viņas vieglumu sev apkārt. Viņai ļoti patika mani vārdi par to, ka mēs tāpat vairs nekad neredzēsimies (ka negrasos piepisties internetā) un ka tāpēc varam darīt jebko, ko vēlamies, nebaidoties no sekām.
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 1/2/17 11:18 pm
• Man lielākoties tipiski/klasiski skaisti cilvēki ir kļuvuši par neko vairāk kā realitātes dekoru/fonu. Es vairs nespēju viņus uztvert nopietni, thanks to oversatauration in media.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko