pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

par maniem (ne)atbildēšanas paradumiem
1/2/17 07:58 pm
Loģika nevar funkcionāli būt kā moderā cilvēka pamatvērtība."The moment you submit yourself to logic you become a servant to it, and you do everything it tells you to do" - kāda disillusioned prāta secinājums par šo ideju, sadzirdēts šajā video.

Tas tā, spējš secinājums, braucot cauri informācijas gūzmai. Vēl jūtu vajadzību uzrakstīt sekojošo atziņu- esmu ievērojis, ka pēc posta uzrakstīšanas (attiecīgo postu/komentāru situācijās) ļoti kūtri ar jums diskutēju komentāru sekcijā. Tāpēc jāpiesauc te cēlonis, lai nebūtu tā, ka cilvēki domā, ka esmu vienaldzīgs pret citu vai, nepatīkamak (subjektīvi), konkrētās personas viedokli un domiņām. Patiesībā ir ļoti vienkārši - apnika. Es mēdzu internetā daudz lasīt, un tāpēc - vismaz man tā ir teikts - esmu erudīts visnesaistītākajās jomās. Tā ir, varu lepoties ar plašu wiki level zināšanu apjomu smadzenē, taču "sertificētas" zināšanas gan, diemžēl, man nav. Otrs iemesls ir saitsīts arī ar apnika, bet tas parasti izpaužas tā, ka atlieku uz vēlāku, bet vēlāk nav motivācijas atbildēt (jo apnika, heh). Tāds, lūk, kroplis es esmu.

Dažreiz es atbildu tikai pieklājības pēc. Un tad man sanāk muļķīgas atbildes, kas pašam nepatīk (un tad mēdz būt kauns). Teiksim, mans posts par Trampa citātu - es tam Trampa heiterim varētu dirst virsū, bet es to nevēlos darīt, jo tas ir bezjēdzīgi.

Ziniet, ko pagājušogad secināju? Ka IR tā, ka daži ir ģenētiski inferior (runājot par mentālo kapacitāti). Daži cilvēki vienkārši NEKAD nesapratīs/neredzēs. Tas vecais stāsts par ticēšanu, neatkarīgi no pierādījumiem/zinātniskiem faktiem, kas vērsti pret viņa ticību, absolūti devastējot to.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko