- īsi par 2016. gada noslēgumu
- 1/2/17 08:33 pm
-
Es tik jauki pavadīju vecgada nakti, pateicoties Laurim un viņa vēlmei tusēt sūdīgos bāros. Un tāpēc man Autentikā sanāca iepazīt mana vecuma sievieti no Pēterburgas. Viņa bija aptuveni 180 cm gara, pusgariem, galos simetriski apgrieztiem matiem (tā pričene, kas vairs nav populāra, bet man tik ļoti tīk) - kā
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
rasbainiekam agrāk, nu, 90tajos bija. Dziļas, brūnas acis un pieguļoša, bet ne maucīga sarkana kleita. Pirmo reizi bišķiņ iemīlējos krievuškā (šeit gan jāuzsver, ka Krievijas krievenes NEVAR salīdzināt ar vatņiku letiņu krievu duņkām) Viņa bija tik ļoti brīva no visa nevajadzīgā, kas liegtu mums vienam otru iepazīt. Runāju reizē krieviski un angliski. Es visu laiku slīdēju tuvāk viņas lūpām, kamēr sēdējām cieši saspiesti uz dīvāna. Man šķita, ka viņas elpa ir tik reibinoša un gaisīga. Nekad nebūtu domājis, ka mani kas tāds aizrauj.
Sapratu, ka esmu nedaudz iemīlējies, kad attapos, ka glāstu viņas kaklu. Smieklīgi, viņa tobrīd bija mazliet zoned out, un tad pēkšņi viņa it kā attapās un spēji sarāvās, cenšoties izrauties no manām neesošajām skavām tādā īsti krieviski-spītīgā garā. Tas bija ļoti simpātiski.
Atvadījāmies ar tik siltu apskāvienu, ka šķiet, joprojām jūtu viņas vieglumu sev apkārt. Viņai ļoti patika mani vārdi par to, ka mēs tāpat vairs nekad neredzēsimies (ka negrasos piepisties internetā) un ka tāpēc varam darīt jebko, ko vēlamies, nebaidoties no sekām.