- 3/20/22 10:38 pm
- Pirmo reizi mūžā visu dienu novazājos apkārt divos dažādos, taču sasodīti līdzīgos puszābakos - abi melni, viens matēts, otrs glancēts (ap šo brīdi glance apdilusi).
Izbaudu, ka draudzenei ir tiesības un auto. Salīdzinot ar mani, viņai ir karjera. Bet salīdzinot ar viņu, man ir spēja bezrūpīgi baudīt un radīt vidi, kas var būt tāda kā lidināšanās mazliet augstāk par zemi (spēja iedvest to citos; un viņa to novērtē tikpat ļoti). Patiesībā nekad neesmu tik traki salipis ar kādu- gandrīz katru nakti palieku pie viņas. Pēc darba arī gandrīz katru vakaru dodos pie E.
Lai vai kā, viņa mūs nogādāja Bolderājā, kur veicām nelielu ekskursiju gar Jahtklubu un blakus esošo skaudro postsovjet proletariāta promenādi.
Pēc tam aizbraucām līdz Daugavgrīvas "tuvāk pie mola" stāvvietai.
Tik mierīgu laiku pie jūras nebiju pieredzējis kopš bērnības. Ne miņas no vēja, bezmazvai sutīgs karstums, cilvēki t-kreklos. Sēdējām pašā mola galā uz pēdējā akmens un skūpstijāmies kā tādi tīņi. - 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 3/22/22 12:14 am
-
Izklausās, ka ir labi, ka māksliniekam ir kāds enkurs, kurš neļauj galīgi izplūst mākoņos. Pragmatisks, racionāls, praktisks vai vismaz ģimenisks cilvēks.
Spriežu pēc sevis, ka tāds cilvēks palīdz savākties un atbildība ir lielāka - runa nav vairs tikai par mani, bet mani kā daļu no otra vai daļu no "mēs". - Reply