Mītiskais Laodzi netieši bruģēja ceļu eksistenciālisma filosofijai.

Kosmoss, ka saku, un ne jau tas, kas mums virs galvas, tas kapitālistu projecētais debessjums ir domāts kā mugurkauls tādiem cilvēku (human) vārdiem kā "sapņi", "cerības", "romantika", "mīlestība" un "nākotne" (zemapziņa: spožā nākotne. zvaigznes mirdz), respektīvi, debessjums darbojas kā katalizātors visu minēto procesu un notikumu straujākai un, kā lai pasaka, pareizākai, korektākai ievirzei.

Manā sirdī ir kosmoss, kas mazliet līdzinās internetam. Tikai bez krāsas.

vari rēķināties, ka nākamnedēļ (vai aiznākam (tas atkal ir atkarīgs no Elīnas)) iegūsi vēl labāku priekšstatu par visuma uzbūvi, kapitālismu un citām svarīgām (essential) lietām.
starpcitu, cik labi tu to visu atceries?

It kā tas būtu iededzināts manās plaukstās.

Kuš, mūs vēro MOSSAD.

izklausās, ka pienāk krava

dīvaini, man internets galīgi neasociējas ar sakārtotību.

Ar haosu, ja?

nu, varbūt vienīgi ar kosmosu haosā. zini, tādu māksliniecisko nekārtību, kur tās radītājam viss šķiet savās vietās un atrodams, bet jebkurš cits, kas ienāk istabā nobīstas no lielās nekārtības.