Mums ļoti trūkst labi izglītotu zinātnes žurnālistu. Jo saprotams, ka no zinātniekiem nevar prasīt, lai viņi savu pētījumu vietā veltītu laiku visādu muļķību atspēkošanai. Savukārt sakarīgu žurnālistu, kas spēj iedziļināties un patiešām saprast pētījumus un publikācijas, ir ļooooti maz. Par maz, lai cīnītos ar visu to lērumu bulšita, kas informācijas laikmetā ir kļuvis gan viegli ģenerējams, gan izplatāms agrāk nepieredzētos tempos (kā jau tu raksti).

Jā. Un pat ja būtu, kā piesaucām, tempi ir tik apjomīgi, ka, šķiet, dezinfo tāpat prevalētu. Varbūt mazākā mērā. Bet tomēr. Tāda, šķiet, ir vārda brīvības cena.

Tas, ka tik vai tā prevalētu, man nemaz nešķiet liela problēma. Problēma ir, ka nereti nav pieejama vispār nekāda zinātniski atspēkojoša info, un tad vienīgais, ko cilvēks guglējot par, nezinu, *maģiskiem kristāliem, kas palīdz pret hemoroīdiem* atrod, ir to pašu kristālu reklāma, bet neviena daudzmaz medicīnā jēdzoša raksta, kas paskaidro, kādēļ kristāli pie hemoroīdiem nav laba ideja.
Taču es nedomāju, ka tā ir inherenti vārda brīvības radīta problēma. Es drīzāk redzu kā iemeslu pārāk lēnu adaptāciju pavisam jauniem info aprites ceļiem.

Vārda brīvības jēdzienu es šoreiz stiepju maksimāli garu un plašu. Bet, jā, nevar nepiekrist, ka tas arī ir adaptācijas jautājums. Cilvēki pshioloģiski ir pārāk inerti un kūtri, lai kolektīvi īsā laikā spētu tā mainīties. Paaudžu nomaiņas jautājums gan jau. Tas noteikti attiecas arī uz visu fake news fenomenu. Tagad tā ir problēma, jo cilvēki vēl nav adaptējušies, plašajās masās nav vēl izplatījies vienotāks konsents par to, ka ir absolūti skaidrs, ka mūsu psiholoģiju vara un dažādi "rogue elements" izmanto pret mums, aktīvi radot šāda veida propagandu (tomēr mērķi tie paši - info/disinfo, bailes, panika, miskomunikācija starp grupām, social discord).

pazīme, ka zinātne mirst - skepse (kas ir zinātnes pamatā) tiek nosaukta par ievērību neieguvušu muļķības artefaktu.

Par ko konrēti tu runā?
No gaisa pagrābta skepse nav zinātnes pamatā. Zinātnes pamatā ir pierādījumi, tādēļ arī skepsei jābūt balstītai uz zināma līmeņa pamatojumiem un/vai pierādījumiem. Bez tā skepse ir tikai wannabe poza.

Nezinu, vai mirst, bet skaidrs, ka tāda zinātne, kāda ir kapitālismā, nevar būt pilnīgi uzticama - vienkārši izsakoties, zinātniekam, kurš runās pret status quo, nebūs viegli (gan finansiāli, gan karjeras ziņā), tāpēc viņi ir tendēti to nedarīt, jo zinātne tomēr ir viņu maizes avots arī.

"..zinātniekam, kurš runās pret status quo, nebūs viegli (gan finansiāli, gan karjeras ziņā).."

Eh. Es par šo lietu jau cibā daudz esmu runājusi, bet nu, nav grūti atkārtoties. Tāds priekšstats ir pilnīgi ačgārns, jo īstenībā ir tieši pretēji. Lai dabūtu finansējumu saviem fundamentālajiem pētījumiem, ir jāsasola revolucionāri atklājumi un iepriekšējo pētījumu nolīdzināšana līdz ar zemi. Neviens nedabūs finansējumu pētījumam, ja solīs "apstiprināsim status quo".

Ja netici man, palasi par zinātnes aktuālo sāpīgo problēmu: replication crisis. Viens no galvenajiem cēloņiem ir tieši tas, ka ir grūti/neiespējami dabūt finansējumu, ja mērķis ir veikt citu zinātnieku pētījumu pārbaudi. Jo, tā teikt, tas nav seksīgi. Seksīgi ir jauni dati, jauni atklājumi, jaunas atziņas. Nevis "mēs te bišk paķimerēsimies ar jau esošiem datiem, mol, to jūsu status quo lai stiprinātu".

Neaizmirsīsim, ka ir jāmīl ar tādi 'samonaģejannije' idioti, ka attiecīgā teksta autors, kuri vienmēr uzskata, ka stāv pāri propagandai un ideoloģiskām kaislībām.

Btw, interesanti vai šis indivīds uzskata, ka masām pieejamās informācijas kvalitāte/noderīgums bija labāka 200 gadus atpakaļ vai tagad. Tas ir zināmā mērā jautājums uz aizbēršanu.

Vai tad, runājot par tēmu, cilvēks implicē, ka stāv tam pāri? Manuneciloprāt, spēja abstrahēties no bulšita nav jāasocē ar ko tādu.

Hujzin, ko viņš uzskata. Šaubos, ka viņš ir domājis par to jautājumu. Kā arī šaubos, ka ir viegli uz to atbildēt, jo mēs neviens nespējam iztēloties to enerģētiku/zeitgeistu, kas bija pirms 200 gadiem. Pārsvarā varam virspusēji spriedelēt par to, kā jau par visu, pārsvarā.