to, kas ir pretī Laimas fabrikas mūrim?

Mhm, tā sanāk. Tā ir dziļi, dziļi, aiz liela žoga, kam var redzēt cauri.

ha! HA! es viņu gribu jau vismaz 6 gadus ilgāk!

Heh, mēs tad pavisam noteikti neesam vienīgie, kurus tā māja ir ļoti nošarmējusi. Ko lai saka, jānoskaidro, kam tā pieder un pa cik atdod/izīrē, un aidā - taisam stilīgo veco jauniešu komūnu.

esmu bijis tur iekšā ciemos. bēniņstāvā istabiņā, kur tie pusapaļas laikam formas logi. natceros, nestandarta katrā ziņā. man arī patīk tā māja. un viena mājele ar tornīti miera ielā arī ir iekārojama.

Proti, tad kad tur kāds vēl mita? Vai ciemos kā stalkojot? Tieši aizdomājos - kaut kad tumsiņā jāiečeko, vai tur var iekļūt poģī. Gan jau durvis ir aizslēgtas (tam gan nevajadzētu būt šķērslim). Ļoti kārojas pablandīties pa to māju. Uzkāpt uz jumta vispār būtu pasakaini. Kā jūs tur nokļuvāt, caur kāpeni? Un kāda sarežģītības pakāpe tikšanai tur?

nu tā māja ir normāli apdzīvota un apsaimniekota. baigi gan neesmu iedziļinājies. bet es tur biju ciemos. tagad tur baigi pamests?

Cik no ielas varēja redzēt - izskatījās, ka visos dzīvokļos tukši logi, nekur nav aizkaru. Pagalma vārti ar vislaik slēgti un var redzēt, ka nav sētnieka. Vienmēr kļūst mazliet skumji, apzinoties, ka šādas pērles netiek utilizētas.

klusajā centrā ir daudz iekārojama
nepadodies kārdināšanai!

es kāroju kādreiz atgriezties uz dzīvi Indrānu ielā, kas bija mana bērnības iela (tur tagad laikam biezs rajons)

Gan Palīdzības, gan Indrānu, IMHO, neskaitās K-centrs. Bet gan Centrs vulgaris. Vismaz man tā šķeit. Un jā, zinu Indrānu ielu - man tā asocējas ar ļ.siltām atmiņām, jo tur mita mana bijusī labākā draudzene, pie kuras attiecīgi pavadīju daudz laiku. Un objektīvi tā arī ir vilinoša - reta, lēna satiksme (kid friendly), koki, pat ļoti minimāla "lauku" izjūta pilsētā.

Labākais moments ir daļa Lielo kapu, kas pārvērsti par parku un atrodas ielas galā kā dabisks strupceļš. Senos laikos tur vēl vāveres pa kokiem lodāja, bet laikam kaut kādā brīdī pazuda.