foršs zirgs tev gadījies. (žēl, ka beibe dura – viņai vajadzēja nevis neveiksmīgi atspoguļot vizāžā skumjas pēc režisōra ieteikuma, bet gan, dabļaģ, dajebko – no Bībeļu citāta (Thou shalt not make unto thee any graven image) līdz Let's get stoned and naked, and frolic in the face of this broken idol))

a ja par epiku, tad es laikam nekam neesmu ļāvis sevi vairāk aizskart kā tam slappajam putniņam: https://youtu.be/NoAzpa1x7jU

robins guds mōnings enīvējā!

beibe izpilda tomēr labi savu funkciju, goļivuģisko - stāvēt blakus un izskatīties kaut kā.

haha, šis man patīk: let's get stoned and naked, and frolic in the face of this broken idol. tas laikam tāds arhaisks citāts, tā teiktu mācītājs, no bībeles pirmssākumiem, kad tā vēl bija... ē... dzīvīgāka (ja vien runa nav par neticīgajiem, kuri tā dara).

tās acis, un "quite an experience to live in fear?". aj, bet pats smieklīgākais, ka šo monumentālo gabalu neesmu joprojām redzējis pilnībā. skatīts kādas 3 reizes, un katru reizi redzēju tikai kādu citu daļu no tās (vienmēr ļoti patīkami iemigu; kaut kas tajā filmā ir tik ļoti soothing; mūzika noteikti, bet laikam vēl tie noir toņi).

heh, es atkal nevienu reizi BR neesmu atstājis pusratā. pat brīžos, kad gribas pakošļāt atsevišķu scēnu, iegrimstu uz visu rigamarōlu.
aber empatizēt varu. man ir tāda klīnika ar Wendersa Līdz pasaules galam.
esmu sācis šimtūkstoš reižu, bet ne reizi līdz galam. ar laiku man radās kopāelpošanas teōrija, ka tā ficene vispār nav pabeigta, jo visi apklaušinātie kautrīgi atzina, ka arī beigu titrus nav skatījuši. bet Anonīms laikam pirms gadiem trim apstiprināja, ka esot. viens pret visiem, visi pret vienu!

https://youtu.be/o0Hj5BZlYmk

kad es izklausos pieklājīgā penī, jūs man, lūdzu, dodait zināt.

Pēc visa tā klusuma te, es jau sāku domāt, ka Tu spēlē golfu ar Morisonu, princesi Diānu un Džeimsu Dīnu pie kāda no tiem slepenajiem ūdenskrtumiem Javas salā. Nu, vai, ka esi miris.

Atvaino, es biju pazudis mazliet. Vēlos vien piebilst, ka aiziet, kā Morisonam man būtu ļoti grūti, jo I'm always vigilant when it comes to fun. Diānas tipa gals gan mani apbēdinātu, jo nāve autoavārija man nezkāpēc liekas kas šausmīgi nepatīkams. Heh, nu, nāve jau vispār nav patīkama, taču autoavārija ir kas īpašs.

Neesi zaudējusi motivāciju šitpostot? Gan jau, ka nē. Tas tomēr mazliet arī ir asinīs. Vismaz man, kek.

Cik labi, ka Tu esi atpakaļ! Modrs, ha, tas ir mans otrais vārds. Netīkama nāve autoavārijā? Dīvaini. Vai tad doma par skatu uz jūru kaut kādā 35.kilometrā, kur pa laikam mataini jaunieši piekāpj Tavam piemineklim mutē iespraust kādu cigareti nemaz nevilina? Protams, ka iesim, taisnība. Tā noteikti ir viena no lietām, kas man šobrīd, pavisam noteikti, ir manās asinīs.

Taisnība asinīs? Kā to var iegūt?

Es vairāk esmu tāds anti-materiālistiskais tips, kam nepatīk pašslavinošas lietas, pieminekļi un tā. Nekad neesmu domājis par to, kas būs pēc manas nāves (garlaicīgākā tēma ever, heh).

Nu, lūk, tagad atliek tikai grupēties un saņemties.

Haha. Nu, guļot kailam Tīreļpurvā, skatoties debesīs, turot rokās mazuļa līķi, piemēram. Biju domājusi par treša un šitpostinga līmeni asinīs. Jā, jā. Grupējamies! Es tikai vispirms tuvākās diennakts laikā atbraukšu pa Liepājas šoseju pilnā armijnieku, panku un pa ceļam savāktu dzērāju, kuri svin Liepājas svētkus un pa vienam ripo pa autobusa trepēm lejā, pārsitot galvas kurā nu kurš rajonā.