Kādi ir tavi 3 vismīļākie recepšu/bezrecepšu medikamenti? (sen aizliegtie/vairs neesošie neskaitās; piemēri: morfīns, kokaīns)

Es neatceros, ko man reiz izrakstīja, bet no tām miega zālēm bija gaismas pielieti sapņi par zemūdens pasaulēm. Tas bija skaisti. Un vēl Xanax. Bet neteiktu, ka mani tas baigi aizrauj, tāpēc pollā neatzīmēšos. Skolā mani ietekmēja grāmata Apziņas parazīti, tāpēc šķita, ka būšu kā galvenais varonis un ar prāta treniņu iemācīšos nokļūt dažādos apziņas stāvokļos. Cik patētiski, heh. Varbūt tāpēc ir bail sajukt prātā un neko baigi daudz nelietoju. Apreibinos ar mūziku, jo esmu izvēlējusies iet nūģa ceļu, hehe.

Man patīk cibiņu veselīgais humors:) es šobrīd varētu ierakstīt kastaņu kapsulas.

Lai gan parasti ulva žurnālu lasu atsvešināti, (ne burtiski) šito joku uztvēru un atbildēju nopietni.

t.i. neuztvēru, nevis uztvēru.

Sākšu ar savu ienīstāko medikamentu - xanax tipa benzodiazepīni (alprazolam utml.)
Īstajā brīdī lietojot un nejaucot ar neko(!) citu viss jau ir ok, bet kā zināms, gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr - t.i, gadās uzdzert alkoholu vai paņemt kādu papildus substanci un zin, tad pataisi sevi par pilnīgu muļķi. Plus vēl neatceries pusi no lietām. Es zem zanes vienreiz kļuvu par pilnīgi citu cilvēku. Nebiju plānojis neko dzert, izņemot jau bijušos aliņus, paņēmu. Pēc tam atnāca bundzinieks un vēl pāris kadri, es šim saku: "Klau, negribi piepisties šodien?" Sacīts, darīts. Ieejam tuvējā veikalā un lūkojam stikla plauktus. Atkal es izceļos ar savu sasodīti apdomāto sakāmo: "Zini, kas būtu smieklīgi? dzert agdamu šodien". Sacīts, darīts x2. Vajag arī skaistu lokāciju, tipa, kulturāli un tā haha. Aiztenterējām uz Dailes teātra parku un minūtes laikā iztempām. Devāmies uz chomski un tad sākās kadrēšana (tā es sauktu atmiņas zudumus no benzo, kuri īstenībā ir ļoti interesanti tajā ziņā, ka pēc blekautiem smadzenes no palikušajiem kadriem izsecina kā viss ir noticis un tavā prātā ir pavisam cita bilde nekā īsta notikumu attīstība. Piemēram, man likās ka ejot gar vārtrumi ieraudzījām sīkos paziņas, kuri dzēra krutku un pievienojāmies. Patiesībā, mēs bijām tie kuri piedāvāja iet dzert. Pēc vārtrūmes kadra beidzot nonācām chomsky, kur kāds vēl pazīstamais lepni dzēra nevis turpat pirkto, bet līdzi paņemto hektoru, kuru es (es nekad skaidrā tā nedarītu) uzreiz izrāvu viņam no rokām un iztempu arī to. Viņš pat nedusmojās un iedeva man vēl kafijas krūzi, kur jau bija piejaukta kola un atvadījās. Nākamais kadrs: es lecu pāri barjerai pie krustojuma un nokrītu, pasmejos, eju atpakaļ. Neatcerējos kādēļ mums bija tik fiksi jātiek pāri krustojumam, izrādījās ka 10 minūtes skanēja signalizācvija un mūsu plāns bija izrubīt mašīnu. Jā, mašīnu, mēs gribējām piekaut mašīnu. Nākamais kadrs. Trolejbuss, mani pamodina kāds, es paskatos uz pieturu un atbildu "vsjo ahujenna", jo palikušas vēl pāris pieturas. Lieki piebilst ka es nekad arī tā neatbildētu svešiniekam, kas mani pamodina.
Pamodos ar asiņainu celi no un zilu dirsu no barjeras kritiena. Nosolījos nekad neskarties šim vairs klāt un braucu ar velo uz berģiem peldēt.

Protams, katru nākošo reizi, kad man bija iespēja, es atkal ņēmu zani. Bet vairs nebija sūdīgi.
Kādu laiku atpakaļ iecienīju kodeīnu, daļēji pareizos nolūkos(ahah), tā kā bieži saaukstējos, bet iespēja sēdēt mājās nebija, sākumā riju daudz ripās, man bija stiprāks tablešu mikss no Anglijas, vēlāk tolerance auga un sāku taisīt ekstrakcijas. Ja nevar 4 dienas pagulēt dēļ klepus un iesnām utt, kodeīns reāli izglābj, un ļauj vēl pamurrāt tā jauki. Bet rekreacionāli, pilnīga huiņa, pointless. Nepietiekami interesanti. Varbūt es vienkārsi esmu psihodēliķu cilvēks. Turklāt, ātri pāriet viss tas downer chills kas ir sākumā.

Pirms gadiem diviem trijiem man topā bija baldriāņi, corvalols jeb valokordīns (fenobarbitāls) - tās ir sirds zāles uz receptēm, pārsvarā krievijā lietotas. Kā jau barbitāls, it kā štirī nenormāli, bet man personīgi vajadzēja 5 reizes lielāku devu nekā paziņai, kurai recepte bija izrakstīta, bet katru reizi, kad biju tuvumā, kad bija vajadzība iedzert zāles, šamējai sākās halucinācijas, runāšana ar sevi, pilnīga atklātiba un nespēja melot (Piezīme, ka paziņa bija ar diagnozi...). Tajā laikā es biju diezgan papisies un depresijā, izmantoju ko šādu vienkārši lai spētu sevi atslēgt, jo tas bija viss, ko es vēlējos. Atnācu mājās, žēloju sevi, sataisīju kokteili ar pudelīti baldriāņu ekstrakta un fenobarbitāla, sajutu mieru, spēju gulēt, jeb drīzāk atrubītites un nākošajā dienā neaiziet uz skolu, tā es nositu laiku.
Bet paši baldriāņi vienītī regulāri lietojot ir tīri ok. Kaut kā palaiž vaļā to kas kasa prātu, spēj pamazām pajokot, tik nagi niez klabināt ritmus visu laiku un kratīt kāju.

Noofens ir baigi foršs! Laikam iederās pie anti-psihotiķiem, noņem stresu un, cik zinu vai vienkārši neesmu skatījies, nav baigā bende ķermenim. Noofena pusītes no rītiem tagad ir moderni izrakstīt. Tas laikam ir psihiatrijas c vitamīns.
Bet vispār, man šobrīd ir mēnesis pilnīgā skaidrībā, kontrasta vēlmes dēļ un sākot vairāk sajust mazos apziņas stāvokļus, kas izmainās, var ļoti labi izbaudīt aŗī dabas veltes. Dzeru dažādas tējas

Laikam zaudēt atmiņu un sapratni par notiekošo (paķert bezfilmu) sajaucot benzo.. ar
xanax plusā ar alkoholu ir izplatīta parādība.
Pēdējo reizi, kad to darīju gandrīz noslīku, jo gandrīz iekritu kanālā, bet paveicās, jo uzkritu uz kaut kādas platformas uz kuras nogulēju bezsamaņā kādas 5-10 min. Līdz viens paziņa jau bija gatavs mesties kanālā man pakaļ, jo pamanot, ka esmu pazudusi, domāja, ka tur tiešām iekritu.
No rīta pamodos mājās, jo cilvēki ar kuriem tovakar izklaidējos mani brutāli ar varu aizvilka uz taksi, jo biju izdomājusi, ka jāpretojas.Pamodos ar sāpošu roku. Pēc trīs dienām izrādījās, ka lauzta. Ģipsī nostaigāju pus gadu.
Šķiet, ka šīs kombinācijas iedarbīb beidzas tikai ar negatīvo. Iesaku nemēģināt.
Alkohola lietošana tikai ar benzo.,arī visbiežāk beidzas ar bezfilmu, taču cik zinu un esmu novērojusi, kontrole pār sevi tomēr vēl pastāv, lietošanas brīdī ir apziņa un sapratne, ko dari. Līdzinās zāles efektam, tikai pēc tam neko nevar atcerēties.

O, jā! Noofens ir laba štelle.