- Happy People: A Year in the Taiga
- 9/7/16 06:46 am
- Brīžiem šķiet, ka tā patiesi laimīgs es varētu būt, atbrīvojoties no visiem sociālajiem konstruktiem un bulštiem un nododoties izdzīvošanai taigā. Vismaz pārlaist pāris naktis pašdarinātā guļbaļķu būvē, dziļi nekurienē, mīnus 50 grādu salā man šķiet sasodīti romantiski. Kā šajā baudāmajā dokumentālā kino eksemplārā - Happy People: A Year in the Taiga. Mīlu V. Hercoga vācu akcentu. Noskatījos kaut cik labā kvalitātē šeit.
- 14 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 9/7/16 02:01 pm
- Reply
- 9/7/16 05:22 pm
-
garlaicīga doķene. i want gore.
- Reply
- 9/7/16 09:05 pm
-
Filma gan jau forša (man arī šitās patīk), bet cik atceros tevi irlā, tev nespīd. Pārāk beibīfeiss hipsterītis esi. Tevi pirmais lācēns apēdīs. Sry.:))
- Reply
- 9/7/16 09:16 pm
-
Es, protams, tagad negrasos teikt kaut ko pretēju, bet kāpēc tu lauz manas romantiskās cerības? Tik pat labi es varētu teikt, ka, atceroties tevi irlā, tev nav nekādu cerību vispār uz kaut cik cilvēcisku eksistenci starp citiem cilvēkiem. Bet, redz, savas smalkjūtības vārdā es tev neko tādu nebāztu sejā, jo tas, gluži vienkārši, nav fucking friendly fun, saproties? :)
- Reply
- 9/7/16 10:12 pm
-
Hej, nu nešņuko un neapbižojies. Zini, kā saka, obižennih v .. ..but i na ņik vodu vozjat.
Te laikam, atšīrās mūsu komunikācijas kultūra. Man tā bijusi rupja jau kopš forever. Pat neatceros sevi citādu. Taču kā smej, esmu atradis savus labākos draugus tieši pateicoties tam. Jo patīk nepastarpinātais spontānais. Es neesmu ļauns un naidīgs, Ulvīt, tiešam. Tikai, kas prātā, tas uz mēles.
Tā esence, ko izvelku no tāda tipa postiem ir - cilvēki, kam nekad nav dzīvē sūri gājis, tik tiešām romantizē un pat teorētiski vēlas kaut kā atkal būt tajā krutajā sūrajā dzīvē un to sasniedz skatoties sūras filmas ar sūriem protagonistiem (btw, noteikti noskaities Seraphim Falls) vai spēlē datorspēles, kur kontrolē sūru džeku sūrā pasaulē. Mēs nīstam savu izlutināto modernisma mīkstumu un gribam sevi asociēt ar arhetipisko maskulīno krutumu, kaut vai caur fikciju.
Arī man būtu kirdiks, satiekoties ar lāci taigā. Make no mistake. Kaut gan varbūt nē (jo es esmu krutāks bļerģ)(lol). Uzskati, ka mans komentārs ir abstrakts un attiecas uz pēdējām demaskulinizētajām vīriešu paaudzēm kā tādām.
Btw, kad tu vispār esi satiekams un ne visai aizņemts? Tb, kādās dienās. Vai moš var posta sarunāt beidzot pasērst kopā. Uzzvanīšu piektdien, ja drīkst. - Reply
- 9/7/16 10:14 pm
-
Btw, gribētu redzēt tevi resnu un uzkačājušos. Būtu jobtvajmaķ omg. :)
- Reply
- 9/7/16 10:18 pm
-
Es tak āgstos (vēl neesmu izlasījis tavu postu). Man patīk atbildēt, pirms neesmu izlasījis. Vēlējos izsaukt nelielu lavīnu pār savu galvu, heh!
- Reply
- 9/7/16 10:26 pm
-
Kāpēc tu vēlies nostiprināt kaut kādu ignorantu (jo tu mani nezini, duh) apziņu par to, ka dzīvē neesmu cietis? Bļin, tu šķieti tāds inteliģents purns, vai ne, bet soc.sfērā gan, šķiet, mazliet iesūkā, jo parāk ļoti vadies pēc vienas nakts iespaidiem. Man ir ļoti daudz pieredzīšu. Es vienkārši šobrīd atļaujos būt aizkaitināts (neuztver personiski - gluži, kā es to neuztveru personiski) par sīkumu, bet man tomēr derdzas, ka tieši šķietami ar prātu apdāvinātie cilvēki atļaujas mētāties ar tādiem, atļaušos, no dirsas izvilktiem apgalvojumiem.
Es agrāk biju rupjš, bet tad sapratu, ka māksla ir būt smalkjūtīgam, jo būt rupjam - tas ir tik vienkārši.
Bet es piekrītu tavai otrajai rindkopai - par to, ko mēs sevī nīstam. Taču šis nav tas gadījums (runājot par mani). Tikai tāpēc piepišos, jo man šķiet, ka tu projicē uz mani kaut ko, kas neatbilst manai situācijai. Tikai tāpēc piepišos :)
Un es totāli piekrītu par demaskulinizāiju in dženeral. Tā ir kārtējā vērtība, kas, šķiet, ir zudusi.
Jā, būtu ļ. jauki satikties. Man, atklāti sakot, mazlit kauns par sevi šajā ziņā, jo ir juška, ka pats neesmu baigi ieinteresēts socializēties, bet, nu, patiesībā jau tā nav, un tu arī zināmā mērā esi izņēmums, jo man apkārt ir pārāk daudz duraku (nav tik traki, taču tie, kuri grib mani satikt, parasti ir pimpjsūkātāji).
Es gan nezinu, kā man tuvākajās dienās ir ar laikiem. Baigi žēl, ka nedzīvo Pilsētā, jo man visvairāk patiktu tikties tā "pie reizes"- tevis gadījumā tas vislabāk būtu, ja tu jau kaut kad enīvei brauktu uz Pilsētu un pirms tam (dienu, vēlams) man atmestu sms, un tā. Vienkārši es jūtos kaut kā neērti, ja speciāli jārunā randiņi (tad uzreiz ir vēlme precizēt lietas - ko darīsim, ko dzersim, un tā; lai gan tas nav svarīgi). Tu 5dien šā vai tā pis uz Rīgu? Ja jā, padod noteikti ziņu.
Ceru, ka nepārprati manus komentārus (brīžiem šķiet ,ka mazliet gan). - Reply
- 9/7/16 10:41 pm
-
Da labi, čillaut. Random staffs.
Jā, tā dzīvošana mazā kūrortpilsētā ir dreķis kaut kādā ziņā. Bet man enivej šad tad jāpiekāpj savā droškā uz to rīg, lai nopirktu lemešus no kalēja un what not. Uzzvanīšu, kad konkrēti būšu tur, vai tūlīt braukšu. Piekrītu, ka tā ranevū runāšana ir tizla lieta. Vobšem, kad būšu galvaspilsētā, sazvanīšu usjo. - Reply
- 9/7/16 10:44 pm
-
I'm chill, I'm chill :) Tikai piepišos.
Nu, vislabāk ir, ja tu, apzinoties, ka nākošajā dienā vai arī pēc x stundām brauc uz Rīgu, tad padod uzreiz ziņu. Deal! - Reply
- 9/7/16 10:45 pm
-
k
- Reply
- 9/7/16 10:29 pm
-
Varu īsumā iepazīstināt ar sevi: esmu absolūtais moderno vēmekļu oportūnists. Ja dzīve prasītu, būtu tāds, kādam man vajadzētu būt (ja trapper - tad attiecīgi ar noteiktiem skiliem). Mēs tak dzīvojam kastītēs ar kompjiem un elektrību. Tas nafig nav vajadzīgs, ja nav attiecīgu interešu.
- Reply
- 9/7/16 10:30 pm
-
Ar "oportūnists" es drīzāk gribēju teikt, ka es varu būt jebkas, kam man vajag būt.
- Reply
- 9/7/16 09:20 pm
-
Man dažreiz tā kaitina, ka cilvēki iejaucas manā seifspeisā pavisam nepamatotu iemeslu dēļ. Tas ir - kāds tev labums man to iebāzt sejā? Es saprastu, ja tu mani pazītu ilgi (tad zinātu, ka es pēdējos gados esmu kalsns,bet dzīvē esmu bijis arī resns, uzkačajies utt.). Man vnk besī šitā šaurā domāšana, kas izriet no ignorances, šņuk :(
- Reply