biezoknim šovakar vēl kāds koncerts, izņemot teātra bāru? tas jau gan nav slepens

tad filips ir melis!

vakar daudzi interesējās, kur tu esi pazudis

Es tik ļoti gribēju kaut ko te atstāt, ka pat izveidoju akauntu.

Tev vajadzēja nākt uz manu istabu dzīvot. Dienā, kad izvācos, pēkšņi bija ļoti silti radiatori, bet ne tik ļoti kā tavā stāvā.

cik negaidīti, bet, šķiet, vairāk patīkami, nekā nepatīkami pārsteidoši tava, esamība šajā virtuālajā nostūrī, nu jau krietni rēalāka, ir kā patīkama cigarete, uztraucoties par to, vai hipijs-kaimiņš nedirsīs kaut ko par to, ka smēķēju iekštelpās (ko, acīmredzot, nedīktsu darīt by their law) un skaļi veru ciet durvis.

bet, jāatzīst, es nesaprotu, ko tu te vēlējies atstāt. vai tās ir kā pēdas, kas izgaist, erozijas vai jūras aizskalotas? vai tas ir kas vairāk saistīts ar ideju par permanenci - iespējamību (kam es pakļaujos), ka to, ko vēlies šeit atstāt, saistīts tādas kā mūžības sekas. tough choice ;)

to istabu jau kāds aizņēma? un tiešām silti radiaoori forever (ganjau, ka nezini). bet es jūtos tāds žīds, apdomādams, ka + 10 eiro kaut ko maina. šķiet, ka maina. bet, ja godīgi, tava istaba man likās daudz mājīgāka. varbūt tāpēc,ka to tādu darīja fakts, ka tā bija mājīgi iekārtota. un tagad iekārtas vairs nav, līdz ar to nav mājīguma, šņuk. saki, tur logs bija uz ielu vai nē?

es atdevu istabam vienam puikam, mums par to vajadzēja domāt ātrāk. bet tev es būtu atstājusi savu mājīgumu

es gribēju te atstāties, tas arī viss. man vnk nenormāli patīk, ka mani nosauca par drušku, ahahahhhah

we barely know one another yet there's typical feeling as if I had known you for a while. a worthwhile. therefore druška. jā, bet savā ziņā man ir mazliet, mazliet skumji apzināties, ka atstāties te gribēji vienkārši tāpat, ja mēs atklāti. es pat tam mazliet neticu (noteikti tāpēc, ka negribu, haha). nepārproti, neesmu kaut kāds apsēsts slimais (respect also to those guys; you make the world go around, even if you just want to see it burn). es drīzāk esmu parasts džekiņš, kuram katra pazīšanās dzīvē ar meiteni, kura kaut kādā mērā intriģē, šķiet, kā lai to tā pasaka? ka es šādām pazīšanām piešķiru lielu nozīmi, varbūt muļķīgi vai paš-apmelojoši domājot, ka cilvēki (kāds īpašs no viņiem, piem., kuru vēl neesmu iepazinis) ir spējīgi man palīdzēt - just the way I do IT to them, haha! no, but seriouss.

(at "these type of ***~feelszzs~~*** at least I find typical for me; when I was quite a young boy my momma [at 2 I got adopted by a family of black people (neger familien in Deutsche)] and docs told me imma very special boy, and for my sixth birthday they gave me a labrador puppy who unfortunately died 5 years later from kidney cancer).

es vienkārši vēlreiz gribu tēju, kas uzvārīta katliņā. neko vairāk

ai, es vispār nepareizajā postā atstājos

ānē, ir pareizi.
kas ir ar mani, fak