pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

msk depo un šausmīgā/patīkam;a
12/19/14 09:30 pm
Biju jau aizmirsis, kā grupa (mēs) varam nospēlēt tik drausmīgu koncertu brīdī, kas prasa pretējo - bija atnākuši, manuneciloprāt, priekš konkrētā kluba diezgan daudz cilvēki, no kuriem daudzi, iespējams, alka dzidēt. Jāatzīst, ir kauns, ka pieņēmām (niecīgo, bet tomēr...) honorāru pēc nospēlēšanas.

Toties bija ļoti patīkami satikt dooora. Viņš ir ļoti krietns cilvēks. Es zinu, ka kaut kādiem (negribu minēt konkrētus jūzerus, jo tas nav nepieciešams) cilvēkiem vai pat cilvēku grupām viņš (tāpat kā es un kās cits Jānis) noteikti nepatiktu (ja vien netiek izmantots the power of persuation and the skill of speech). Viņš atstāja tiešām sweet iespaidu (no homo, hehehe), pacienājot mani diezfkārtīgi brīdī, kad tas bija ļoti nozīmīgs solis, manas perspektīvas. Jā, es nemaz neiedziļināšos viņa personības sķautņu aprakstā. Tas nav nepieciešams.

Es ļoti priecājos par visiem tiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ netika uz koncertu. God bless you! Un reizē priecājos par visiem, kuri ieradās, jo, sasodīts, es TIK SEN nebiju saticis kadus pāris cilvēkus, ka daži bija tik ļoti mainījušies (izskatoties tik ļoti labi, ka biezā šokā par to vienkārši ar savu uzmanības un tās pastiprinātu pievēršanu vienkārši nogalināju; tādējādi, īsti negribot to, man nācās pavadīt ar viņiem pārāk ilgu laiku, paralēli tādējādi nepavadot ar citiem tikpat jaukiem vai pat jaukāiem cilvēkiem laiku - paradokss kaut kāds, kad sakrīt tā [man nekad tā nebija bijis, godīgi sakot], ka gandrīz visi kaut cik nozīmīgie [labi, ne tuvu "visiem"] atrodas vienās premisēs).

Vel es gribēju pateikt, ka sūdigs koncis. Jā.