Toties Japāna gan pierāda. No nabadzīgas, sagrautas un totāli atpalikušas valsts pēc II pasaules kara beigām viņi ir kļuvuši par supervalsti. Un kā? Ar mācīšanos. Un pat ne ar mācīšanos, bet ar nežēlīgu, drausmīgu, Latvijas skolēniem pat neaptveramu zubrīšanos.
Turklāt es tev nepiekrītu, ka ASV mācās mazāk. Ja arī vidusskolās tur mācās mazāk,bet universitātēs... Nevar ne salīdzinār ar Latvijas haltūrētājiem. Jo vismaz universitātēs tur mācās, cik es esmu dzirdējusi no cilvēkiem, kas studējuši Čikāgas universitātē, zvēeeeerīgi daudz. Tiešām visu nedēļu sēdi un zubri. Un konkurence ir baisa - studenti pat plēš ārā lapas no mācību grāmatām bibliotēkās, lai citi nevar iemācīties.
Toties Krievijā laikam neviens pārāk zvērīgi nezubrās. Vai nav zīmīgi? Mozambikā laikam arī nē.
Uks, uks. Mācīties, mācīties, mācīties, teica Vladimirs Iļjičs Ļeņins,unšim vīram ar augsto IQ bija pilnīga taisnība.

ar shito maaciishanos cilveeku suga nonaaks totaalaa regresijaa. par iljjicha gudriibu nekaa nezinu. zinu, ka vinjsh nomira no kaut kaadiem asinsvadu pliisumiem galvaa. laikam paarmaaciijaas...

Tu gribi teikt, ka cilvēki, kas nemācās, nemirst? :PPP

vinji nemirst kaa muljkji :)

Paldies.

no sifilisa, daargais, sifilisa smadzenees...

vispaar jau vinjiem tur ir ljoti interesanti. staastiishu, cik nu zinu. tur visa attieksme pret darbu ir savaadaaka - darbinieks ir ieintereseets sava uznjeemuma (nu taa uznjeemuma, kas dod darbu) attiistiibaa, un uznjeemums ir ieintereseets darbinieka izaugsmee, taa ir ljoti veertiiga sadarbiiba. latvieshiem vjadzeetu maaciities taa attiekties pret darbu, savukaart darba deveejiem jaamaacaas motiveet darbinieki. neviens jau vinjiem tai shausmiigajaa/pretiigajaa/ekonomiski atiistiitajaa pasakzemee nav paliidzeejis.