Pieturas punkti maratonā - mazliet nogalinošā vasara.

From:	maruta
Date:	August 16th, 2010 - 01:49 am

(Link)

Mana mīļā draudzene! Man tik ļoti pietrūkst Tevis tādas, tā karstasinīgā spītniece, kura provocēs un padarīs traku.. ar savu neatlaidību un nekaunīgo skatienu tieši acīs.. Un ne tikai tādas, arī mūsu sarunu un pastaigu un kopīgo ideju, domu.

Tevis aprakstītās lietas ir iespējams apvienot, es izbaudu tās abas un esmu laimīga, jo mēs taču tik bieži ballējāmies kopā un tas, ka ir attiecības ar cilvēku, ko tik ilgi esi meklējusi, nenozīmē,ka nevar dažkārt izklaidēties arī citādāk. un tāpēc neatmetu domu, ka pēc kāda laika būs kā senās dienās, ka šī ir Santa, ko pazīstu. Kā reiz dejojām līdz rītam un bijām skaistākās meitenes, sajūsminājāmies par mazajiem prieciņiem, kas mūsu dzīvi padara tik krāšņu. Un man ļoti pietrūkst manas Santas, ja vien Tu ļautos draudzībai... Tu noslēdzies, noraidi. Man ļoti Tevis pietrūkst, šo pusgadu, Tevis. Man ir tāds silts prieks prieks, kad redzu jūs abus tik mīļus un laimīgus. Tevi laimīgu! Jo Tu tik ļoti pēc tā ilgojies, tik ilgi, es zinu, jo biju līdzās.

Bet nu Tu kļūsti citādāka. Man bail par to sākt runāt, jo tad kaut kā sanāk, ka Tu uztver to kā pārmetumu vai pat apdraudējumu. Es tik bieži laužu galvu par to, ko es izdarīju ne tā, ka tu kļuvi neiecietīgāka un nejūtīgāka. Tā, ka vēl nesen par mūsu draudzību domājot apraudājos, vai tiešām mūsu skaistajam draudzības laikam beigas. Es pat nezinu, vai spēju to pateikt vārdos atklātā sarunā, jo šī tēma tik ļoti mani uztrauc. Man grūti apzināties,ka tā vienkārši cilvēku, ko uzskatu par labāko draudzeni, zaudēju. Man bail, ka vairs nekad nesatikšu tādu cilvēku, kā Tu.

(Reply) (Thread)

From:	uguns_un_nakts
Date:	August 25th, 2010 - 01:28 pm

TEV :)

(Link)

Interesanti gan :) Tieši šodien Tev piezvanīju, sajutu, cik ļoti Tevis pietrūkst un izlasīju šo :)

Un jā, Tev ļoti lielā mērā ir taisnība.. par šo pusgadu, kurā biju visai noslēgta... Aizmirstot, ka man blakus ir tāds cilvēks - nu ļoti līzīgs, ar to pašu skatu uz dzīves sīkumiem, mazajām baudām un prieciņiem, kas saprot to, cik dzīve ir skaista, ja vien tai ļaujamies .. :)

Jā, un Tev taisnība par to ilgi gaidīto un meklēto cilvēku. Tikai laikam mazliet ievilkās tas periods, kad gribēju būt kopā tikai ar viņu, vienu pašu, ka aizmirsu apkārtējos. Reiz dzīvē jau tā izdarīju, un pēc tam, tikai, kad paliku pie sasistas siles, atcerējos, ka visu laiku arvien man bijuši līdzāš, pacietīgi gaidījuši mani atpakaļ mani mīļie, tuvie, tie, kuriem es patiei kaut ko nozīmēju. Un tagad es zinu, ka tāda esi arī Tu...

Vienkārši ir bijušas dažas lietas, dažas nesaprašanās, kuras mani ļoti sāpināja.. ne visi veiksmīgas komunikācijas rezultātā nesagidīju cerēto rezultātu.. nu, vnk, muļķīga nesaprašanās.

Nu re, ir pagājis laiciņs, kas īštenībā tik ļoti bija vajadzīgs, lai izkristalizētos tas, un tie, kuri ir pa īstam.

Es ceru, ka palīzēsi man mazliet, atgādināsi tos laikus :) Un nekas nav zaudēts :) viss vēl ir tikai priekšā.
Un vēl aizvien ir palicis mūsu tandēms - es un Tu :)

Es vēlaizvien Tevi ļoti augstu vērtēju un cienu, par tavu mūžīgo aktivitāti un spēju visu panest uz saviem pleciem.
Mums vienkārši mazliet vairāk jāštāsta tās patiesās lietas - kas un kā - viena otrai, lai nebūtu tā, ka principā domājam to pašu, pārdzīvojam viena par otru, bet tas nemaz nebūtu nepieciešams :)

Vēlaizvien Tava c!māsa :*

(Reply) (Parent)

Pieturas punkti maratonā - mazliet nogalinošā vasara.

Comments:

TEV :)