Pieturas punkti maratonā - Post a comment

Interesanti gan :) Tieši šodien Tev piezvanīju, sajutu, cik ļoti Tevis pietrūkst un izlasīju šo :)

Un jā, Tev ļoti lielā mērā ir taisnība.. par šo pusgadu, kurā biju visai noslēgta... Aizmirstot, ka man blakus ir tāds cilvēks - nu ļoti līzīgs, ar to pašu skatu uz dzīves sīkumiem, mazajām baudām un prieciņiem, kas saprot to, cik dzīve ir skaista, ja vien tai ļaujamies .. :)

Jā, un Tev taisnība par to ilgi gaidīto un meklēto cilvēku. Tikai laikam mazliet ievilkās tas periods, kad gribēju būt kopā tikai ar viņu, vienu pašu, ka aizmirsu apkārtējos. Reiz dzīvē jau tā izdarīju, un pēc tam, tikai, kad paliku pie sasistas siles, atcerējos, ka visu laiku arvien man bijuši līdzāš, pacietīgi gaidījuši mani atpakaļ mani mīļie, tuvie, tie, kuriem es patiei kaut ko nozīmēju. Un tagad es zinu, ka tāda esi arī Tu...

Vienkārši ir bijušas dažas lietas, dažas nesaprašanās, kuras mani ļoti sāpināja.. ne visi veiksmīgas komunikācijas rezultātā nesagidīju cerēto rezultātu.. nu, vnk, muļķīga nesaprašanās.

Nu re, ir pagājis laiciņs, kas īštenībā tik ļoti bija vajadzīgs, lai izkristalizētos tas, un tie, kuri ir pa īstam.

Es ceru, ka palīzēsi man mazliet, atgādināsi tos laikus :) Un nekas nav zaudēts :) viss vēl ir tikai priekšā.
Un vēl aizvien ir palicis mūsu tandēms - es un Tu :)

Es vēlaizvien Tevi ļoti augstu vērtēju un cienu, par tavu mūžīgo aktivitāti un spēju visu panest uz saviem pleciem.
Mums vienkārši mazliet vairāk jāštāsta tās patiesās lietas - kas un kā - viena otrai, lai nebūtu tā, ka principā domājam to pašu, pārdzīvojam viena par otru, bet tas nemaz nebūtu nepieciešams :)

Vēlaizvien Tava c!māsa :*