vilciņš

Katram savs tinderharēms.

un ir tādi rīti, kad Tu sajūties pavisam viens.
salst.

"Researchers from the University at Buffalo have found that when people are given a drink and told it’s alcohol, they loosen up as if they actually had booze."

ir ļoti interesanti kušināt savu ego biežāk un biežāk, jo jūti, ka beidzot esi viņu iepazinis (paldies ajavaska!). un biežāk jo biežāk viņam iedodot knupīti, man pašam paliek vieglāk dzīvot. La vie est belle!

Tā kā pierakstīju pēc ceremonijas, tā arī iekopēju te:

Atmiņas pieder ego. Tas visu grib sev savākt. Viņš ir jāapvalda. Viņš nav slikts. Ego ir jāmīl kā mazs bērns, kas visu grib.

Tauriņš kokons. Portāli. Viss ir vienots.

Izvēlies pats savu skolotāju, savu dziesmu. Tas taču ir tik patīkami.

Formas.

Kosmoss un 🌌 . Kādēļ tas vispār ir? Tādēļ ka ir mīlestība. Kas mēģinās izskaidrot mīlestību, izskaidros esamību. Mīlestība ir prieks un svētki.

Bailes? No kā? Viss ir vienots 😇. Cīši tevī klausās. 😀


Niels kā brālis.

Āfrikas būdiņas. Āfrikanietes.

Jāuzlabo atmiņa. Un redze.

Olga? Cilvēki aiziet un atnāk. Viss notiek pats no sevis. Neko negaidi. Vienkārši dzīvo. Dzīvo kā lapa. Kā koka lapa. Esi. Esi un mīli visu, kas Tev ir apkārt. Viss ir perfekts un tāds kāds tas ir. Mīlestība nejautā. Mīlestība ir kā tīkls, kā saknes. Ja gribi dzīvot, tad pieslēdzies tīklam.

Kāpēc es kājas tā berzēju? No es taču esmu zivs un man ir aste.

Mūzika un valoda.
Valoda ir konstrukcijas, kas mūs ierobežo. Meklējot īsto kombināciju. Domai nav formas. Doma ir enerģija. Nevajag ieslogot. Jāmācās sarunāties bez valodas. Pārsūtīt enerģiju. Mūzika kā piemērs no grūti aprakstīt no mūzika ir enerģija kas izdekorēta ar vārdu pinekļiem. Var arī tā. Dekorācijas.

Atslēgas spiež kājā.

Ego iesloga visu ko tam izdodas savākt kā tādam zirneklim. Un tad uzliek atslēgu kā Speaker Trade ofisam.

Hare krišna. Esmu kāpurs 🐛.

Dzīve ir tagad un bez iemesla. Tā vienkārši ir. Smaidi un priecājies. Mīli un atceries sajūtu ar mani.

Ajavaska.

vakar pakāsu divus čipu-setus pokerā, toties paskatījos 3D VR porno caur samsung VR/telefona rīku.
šodien beidzot paņēmu spotify premium, kas dikti noder ejot skriet kā arī atļauj kontrolēt mūziku viesistabā no datora, kas atrodas virtuvē.
un rīt, parīt - ajavaska.

tikko.

Tinder!
Tinder it is!

nu sen tā nav bijis. sen. vai tas ir pavsaris? vai arī manī tiešām kaut kas notiek.

“Don’t fall in love with things or people; things break and people disappear.”
/Jorge Luis Borges/

supervīkends kopenē!
pilna bāka ar emocijām. pasaule ir skaista. cilvēki ir skaisti un viss būs labi. nost ar sūdu enkuriem!

Schlampe.
Mauka.

jā, pienākuši laiki...
vienīgie cilvēki kas man zvana ir pakalpojumu-pārdevējdāmas no LMT, Bites un Tele2.
varbūt, ka jāatsakās no telefona vispār?

nu dien dīvaini. no vienas puses nemaz nav dīvaini, no otras ir gan.
tas, kā mēs dzīvē kaut ko vēlamies "skaļi" un tas, ka kaut ko vēlamies arī iekšienē - "klusi".
un kaut kas no visa šī "skaļā" un "klusā" sajaukuma pēc laika piepildās un ar mums dzīvē notiek.
tad pēkšņi ir "wtf!!!" sajūta. gribas sev jautāt, kāpēc tas ar mani notiek. bet tad.
bet tad sanāk parakņāties sevī iekšā kā tādā pasaules atlasā vai vēstures grāmatā un atrast pēdas.
pēdas mūsu vēlmēm, sapņiem, iecerēm un domām. apzinātām vai neapzinātām. un tas viss arī notiek.
tas viss nekad nenotiek uzreizes, tas notiek pēc kāda laika.
kādreiz domāju, ka šīs lietas ar mums notiek tad, kad "esam tām gatavi", bet tagad pats šaubos par to.
šķiet, ka lietas vienkārši notiek. tās nobriest kā maizes mīkla vai alus ieraugs un tad ir gatavas.
tas viss liek domāt tikai vienu. jābūt ļoti uzmanīgam, ko mēs vēlamies, domājam un sapņojam.
ir jāatrod veids, kā sasinhronizēt to visu sevī. varbūt meditēt, varbūt.
bet noteikti ir tik daudzas lietas dzīvē, kas ar mums notiek un šķiet kā triecieni, kas pārsteidz nesagatavotus.
bet vai tiešām? vai tiešām mēs esam nesagatavoti tam, ko kādreiz esam izlaiduši caur saviem neironu tīkliem?
un vai tad, ja apzināti kontrolēsim savus sapņus, domas un ieceres, viss notiks pēc mūsu prāta?
kur tad ir nejaušība, haoss un entropija?
vai mēs vienmēr esam tie, ko kādreiz vēlējāmies no sevis? vai arī planētas "sabīda" mūs, zvaigžņu putekļus, pēc savas kārtības un sapņi, domas un ieceres ir tikai ilūzija?
vai ilūzija arī ir ilūzija?

šobrīd visvairāk gribētos dzirdēt "take it easy honey, it's time to sleep" jebkurā pasaules valodā, jo ja tam tā būtu jābūt, tad jebkurš to saprastu.

tas ir tas, ko šobrīd vēlētos dzirdēt, jā.
tikpat kā tā senā doma par "sirdspukstu krogu", kurā pietempties, apreibt un kļūt par sajūtu narkomānu.

viss ir izšķīdis, apgriezies kājām gaisā un ticības un uzticības altārs ir lupatās.

the more we are connected, the less we talk.

Mes par Tevi i vysa Latveja aiz Tevis. :)

es neesot pieaudzis.

cik daudz mirušajiem sarodas draugu pēkšņi. bet kamēr dzīvi, tikmēr nevienu tā īsti neinteresē.

ieejot facebookā šķiet, ka visi jau nu tik gudri ir tiesāt citus, gan kā policisti strādā, gan kā ceļus tīra un visu pārējo. tik daudz izmesta laika tiesājot citus. nu, varbūt ka lai arī izbauda šo brīnišķīgo iespēju.

skats no malas.



p.s. atkal naktī sapņoju par sauli. tas nevar būt tāpat vien. un noteikti, ka nav arī.

joprojām sirreāla sajūta. kā tā var notikt. robeža starp dzīvību un nāvi ir tik trausla un šaura.