tvillingarna

Un atkal mans zilais nedraugs ir salūzis. Man liekas, ka drīz Rīgas Satiksme man varēs taisīt atlaidi e-talona atjaunošanai : D

Ļoti, ļoti sagribējās lietu. Tik sen nav sanācis šamo izbaudīt.

Reizēm ir taisni jābrīnās, cik šodien viegli ir apspiest kādu no savām vēlmēm, kuru, iespējams vakar, tu nebūtu spējīgs apspiest un rīt arī nebūsi spējigs, tikai šodien.
Made me think...

Hā, hā, Paņēmu sev patvaļīgu brīvdienu šodien, lai beidzot uzrakstītu tās sasodītās 20lpp tam sasodītajam referātam. Galu galā, tā liktenīgā trešdien' ir jau šo trešdien.

Žēl, tik ka rūcošais vēders mazliet traucē, un slinkums ar'. But, oh, well, it could be worse. : D

Salauzu savu e-talonu. Jauki. Rīt atkal klapatas ar jauna taisīšanu. Un es tikai pavisam nesen šamo atjaunoju.

Šodien man būtu japriecajas, jo taču beidzot uz teātri tiku, bet tā vietā es jūtos diezgan neampierināta ar šo to. Un mans zilais, saspiestais pirksts ir laikam mazākais no neapmierinātības iemesliem.
Jūtos kā mazs un muļķīgs vecāku nesaprasts bērns, kaut tā nav, un es to apzinos, bet reizēm sev tik grūti saņemt rokās sapurināt un morāli nopērt. Man prāts pārāk klejo. Nudien pārāk.

Un vēl mani nopietni sāk kaitināt, tas ka aizmirstu vārdus teikumos ierakstīt. Vienalga - uz datora vai ar roku. Aaaaaaannoying!

Sapnī redzēju vienas diezgan interesantas un vispār jaukas meitenes nāvi. Tas bija nejauki dēļ tā cik viss reālistiski notika. Tas kāda viņa izskatījās mirusi, kāda bija mana reakcija un pārējais. Nepatīkami.

Japāņu valodas studenti manā fakultātē locīs dzerves. Mēs izlocīsim 1000 dzērves un sūtīsim uz Japānu, lai kaut vai tādā veida parādītu, ka mums nav vienalga, kas ar viņiem notiek un ka vēlam, viņiem pēc iespējas ātrāk tikt ar visu galā.

Ja kādam ir vēlme, tad es kaut kad varētu izstāstīt kāpēc tieši 1000 dzērves.

Visu dienu noslaistīties (nu gandrīz visu, bet tomēr), gaidot māsu, jo tad varbūt varēs kaut ko pasākt, bet nekā. Viņa redz šovakar gulēt iet ātri izdomāja.
Un ko mana kārtīgā istaba, tīrie trauki un izmazgātā veļa dod, ja man ir garlaicīgi? : D
Ai, zināju, ka vajadzēja zvanīt, ne sms sūtit.


Bet nu vismaz šovakar bija smieklīgs "Kristapa" incidents maziņais.

Apņemos nākamo ierakstu veikt uz pozitīvākas nots!

Nu ko lai iesāku ar to fileju? Un tikai nesakiet, lai cepu. Pati zinu. Es tik nezinu, ko lai vēl izdaru. Vakardienas "gribu vistas fileju vai cūkgaļu" trakumā nopirku par daudz. Nezinu kā lai notiesāju.
Un zupiņa ar laba nesanāks, jo nav kauliņa. Ekh.

ai, atradu ar sev problēmu : D

Un vispār, man būtu par ko citu jāsatraucas.

Labi, ka kredīta man nav un esmu par slinku, lai atjaunotu

Šodien es laikam mazliet samierinājos, ar to, ka šajā gadījumā es laikam tomēr neko nevaru darīt/mainīt.

Aizbraucu pie vecākiem, tā jau tur būtu jauki, bet tiiiiik auksti. Es pie viņiem viesojoties dabūju kaklasāpes. tagad sēžu un krekšķinos. Tā būtu labprāt ilgāk palikusi, bet tagad sanaca gandrīž vai bēģšana :D

Galdu sakārtoju. Saņēmos. Tagad būtu arī labi saņemties un aiziet uz veikalu, uzrakstīt referātu, uztaisīt prezentāciju, sarakstīt hieroglifus, izpildīt uzdevumums uuuuun pazīmēt. Protams, pa starpai nebūtu slikti arī paēst.
Ekh, brīvdienas, brīvdienas, kāpēc vienmēr tiek viss atlikts līdz jums? :D

Ahh, man sāk nepatikt pilnmēness. Gulēt nevaru, traka palieku, muļķības runāju un daru. Daudz.
Skaisti, bet traki.

Tikko beidzot nosūtīju to naudu. Tagad ceru dikti, ka visu sarakstīju pareizi. Maza atvieglojuma sajūta, ka tas vairs nav uz pleciem. Kā man nepatīk tās naudas lietas. Ai, kā nepatīk.
Un atkal atceros par parādu no tiem diviem, kuru visdrīzāk nekad nedabūšu atpakaļ. Ekh, viena laime, ka nav man tik traki ar naudu un nav liela tā smumma. Zinu, nav pareizā attieksme, bet reizēm esmu muļķe dažās jomās. :)

Ah, šodien atkal redzēju skaisto kontrolieri. Viņam bija nu tiiiiik jauks smaids. Pati sāku smaidīt kā muļķe. Gandrīz vai jābrauc atpakaļ uz pēdējo lekciju, lai atpakaļceļā atkal apstātos t-bus un tajā iekāptu skaistais kontrolieris. :D Un kādas tik vēl man domas nerodas manā mazajā prātiņā...
Ah, sajūta ka būšu priecīga uz atlikušo dienas daļu :)

Es tikko sapratu, ka kopš pirmdien vakarā tā pamatīgi izraudājos man ir palicis vieglāk. Izdusmojos par to ko vajadzēja, tā skaļi un nevienam nedzirdot. Vismaz nesāku trakot. Tas bija mans otrais variants, ja sakaunētos par raudāšanu.
Paliek tiešām vieglāk, kad izlaists arā tas viss smagais, kas sakrājas.
Plus, vēl nāk prātā tās sarunas ar Sairu. Un ne tikai no pirmdienas. :)

Man gan pašai sāk likties, ka reizēm esmu visai kaitinoša. Nu vismaz sevi jau nu sāku es kaitināt. :D
Un reizēm gribas arī to sāpīgo atklātību dzirdēt. Un ne tikai gribas, bet arī vajag. Savādāk ja nezini savas vainas, tad nepilnveidojies.
Žēl tik ka dažš labs, vārdā nesaucams, to īpaši nepiekopj :D Es tak nezinu, kas nepatīk, ja man nesaka. :D

Tāks. Uzzīmēju, nu gandrīz, sev februāra lapu mēnesim.
Un zīmējot visu laiku domāju par to cik man tomēr ir bail no rītdienas treniņa.
Oh,well, kam negadās? :)

Savā prieka uzplūdā, par Bogu iegūšanu, aizmirsu piebilst, ka vēl nodokļi jānomaksā, un es nezinu cik tas daudz būs. Un mani tas uztrauc, jo man vispār ir tikai 20LS. Ja samaksāju tos, tad man nav par ko ēst XD
Nākamreiz ieraudzīsiet mani tādu mazliet tievāku, iespējams :D
Bet vismaz man būs mans Bogu ^^

Tiku pie sava bogu. Tagad esmu dikti laimīga. Žēl tik ka man nav, kur šamo iekārt. Bet nu gan jau kaut ko izdomāšu. :)