Crying (sometimes) is good
9.- Feb- 2011 | 09:31 pm
No:: tvillingarna
Es tikko sapratu, ka kopš pirmdien vakarā tā pamatīgi izraudājos man ir palicis vieglāk. Izdusmojos par to ko vajadzēja, tā skaļi un nevienam nedzirdot. Vismaz nesāku trakot. Tas bija mans otrais variants, ja sakaunētos par raudāšanu.
Paliek tiešām vieglāk, kad izlaists arā tas viss smagais, kas sakrājas.
Plus, vēl nāk prātā tās sarunas ar Sairu. Un ne tikai no pirmdienas. :)
Man gan pašai sāk likties, ka reizēm esmu visai kaitinoša. Nu vismaz sevi jau nu sāku es kaitināt. :D
Un reizēm gribas arī to sāpīgo atklātību dzirdēt. Un ne tikai gribas, bet arī vajag. Savādāk ja nezini savas vainas, tad nepilnveidojies.
Žēl tik ka dažš labs, vārdā nesaucams, to īpaši nepiekopj :D Es tak nezinu, kas nepatīk, ja man nesaka. :D
Paliek tiešām vieglāk, kad izlaists arā tas viss smagais, kas sakrājas.
Plus, vēl nāk prātā tās sarunas ar Sairu. Un ne tikai no pirmdienas. :)
Man gan pašai sāk likties, ka reizēm esmu visai kaitinoša. Nu vismaz sevi jau nu sāku es kaitināt. :D
Un reizēm gribas arī to sāpīgo atklātību dzirdēt. Un ne tikai gribas, bet arī vajag. Savādāk ja nezini savas vainas, tad nepilnveidojies.
Žēl tik ka dažš labs, vārdā nesaucams, to īpaši nepiekopj :D Es tak nezinu, kas nepatīk, ja man nesaka. :D