tvillingarna

Yoš! Biju uz zīmēšanu beidzot. Pat iesniegumu uzrakstīju. Man patika. Nekas nesanāca, bet man patika. :)
Iešu atkal.

Šodien aizdevos uz Mangaļsalu, kopā ar Daci un Loģiku. Mēs pastaigājāmies pa jūru. Es varēju justies kā Jēzus, bet tomēr kaut kaut kā vairāk jutos kā "The King of the World", kaut īsta pamata tam nav. Tā nu pa jūru gājam līdz Vecāķiem, un kaut kā atbraucām mājās. Visādas domas tika risinātas, arī par Zilajiem Skarbonkuļiem.

Bet pēc pusotra aliņa, nu jau kādu pusstundu kā tukša, es jūtos skumji. Es atkal par daudz domāju. Gribu to brīdi pirms alus, kad biju šausmīgi priecīga. Tāpat vien prieciga, par to ka tiku līdz jūrai beidzot. Par to ar domāšu. :)

Tikko veicu savā datorā lielo, nu labi īstenībā jau mazo, tīrīšanu. Atbrīvoju savu C disku no dažām galīgi neizmantotām programmām un vēl arī pārisnatlēju atpakaļ veco skaipa versiju. Nu to kas 3.8. Nevarēju izturet vairs to jauno, tagadējo.

Man jau pašai sāk likties, ka tomēr manas pārmaiņas mazliet virzās kādā virzienā. Ja reiz pat pārvarēju savu lielo "skaipa izdzēšanas un pārinstalēšanas procesa" veikšanas negribēšanu, jo "ja nu tās sarunas man kaut kur noder, bet būs pazaudētas, jo tāds taču Mērfija likums". :D

Ak, jā, un man šausmīgi kaut kur sagribējās aizbraukt. Nez vai rīt būs nauda.

Un vispār, es šajā laikā vēlētos gulēt labāk, ne te sēdēt un drukāt :D

Heh, nokrāsoju atkal sev matus mellus, sakārtoju un izsūcu istabu, un tagad planoju zīmēt. Ražīga man diena. Un man pat sanāk mazliet nobloķēt nevēlamas domas. ^^
Es to uztveru, kā kaut maziņu, bet tomēr soli iekšā savā pārmaiņā. :)

Un fonā man ir uzlikts Arashi koncertieraksts. Jep. Liek darboties tā aktīvā mūzika un pašu puišu izdarības. :)

Tāks, sataisīju sev darāmo darbu sarakstu uz rītdienu. Nekā daudz jau nav, bet ja tā paskatās, tad tās darāmās lietiņas nav nemaz tik mazas. Tik viens.

Beidzot es fiziski sajutos labāk, pārgāja tas "prāmja šūpojiens", bet morāli gan kaut kas nav labi, un savu domu kartīgi izritināt nespēju. Jūtu - klīst kaut kur tuvu un tālu, bet līdz galam nenonāk. Tik apjausma. Laikam jāmēģina vēlreiz, jo ienāca prātā frāze "man pieder viss pasaules laiks" un radās vēlme pamēģināt vēlreiz izritināt.

Ai, gribas jau teikt, ka nekad vairs iepriekš neko neplānošu, bet zinu, ka tas būtu melots, jo pēc laika atkal ko uzņemšos, tādu mazu, bet plānojamu iepriekš.

Pēc tā zvana tik skumji palika. Vairs negaidu tā vakaru.
Un tagad ir skumji līdz asarām. Bet nu ko es te sūdzos? Viss tak vienmēr beidzas labi. Un tas nekas, ka man auss aizkritusi vēl trakāk kā vakar, un vēl čupiņu lietu nav kā vajag. Bet visiem gadās tādas dienas tādi brīži, tik jāsaņemas.

Somehow this song fits me today http://www.youtube.com/watch?v=pqXlIH4UIyM
Too much for one day in many ways. But it's just for today, so I guess, it's ok, `cause others got bigger problems.

Un mācos arī Ķīnas vēsturi un nevaru beigt domāt cik tomēr tās mazās japānietes mēdz būt skaistas.Viņās laikam arī ir visvairāk šarma tajā, ka vinas ir tā kā lelles - mazas un skaistas. Protams, es apzinos,ka ne jau visas tādas ir, bet tomēr. Kaut vai šī dziedatāja : http://i1.jpopasia.com/gal/5253.jpg
Viņa tagad mitinās uz mana datora ekrāna un priecē manas acis. :)

Bet ne jau par to ir runa. Un nebūs arī par to, ka jūtu - drīz būs pārmaiņas manā dzīvē.
Īstenībā es sapratu cik ļoti es reizēm izniekoju savu laiku un cik vāja tomer esmu, cenšos laboties, bet nesanāk.

Gribas sajust mierīgo meža vēju, kādā priežu silā sēžot sunās un aizmirstot par visa sliktā eksisteni, ieskaitot zirnekļus, kaut tik slikti viņi tomēr nav, bet šausmas manī izsauc lielas, un man ar to pietiek.

Šodien es par dažādām lietām sajutos vainīga. Par daudz runāju laikam vienkārši. Jāpaklusē. Jāpadomā.

Es sevi tāāāāā nevaru piespiest mācīties, ka pašai nežēlīgie sirdsapziņas pārmetumi, un no saprāta ar, bet ko lai dara, ka katrai manai ķermeņa daļai ir savs prāts, un šobrīd neviens no šiem prātiem nevēlas mācīties? ekh...

"Eien no freedom
Hitoribotchi ja nai dakara, mou don't cry
Kimi no tame ni dekiru koto ga aru nara subete
Wow wow kanaetai
Doko mademo tsuzuku ippomichi aruitekou ze
Kimi ga soba ni ite kureru nara
Sore dake de ii no sa itsu mademo freedom " - jā, šo es ar nevaru beigt dziedāt. Un zinu, ka neviens no jums nesaprot ko tas nozīmē, un kāpēc vismaz hieroglifos nav, bet ekh, tās esmu es, ko jūs gribat? :D
Ā,jā, interesei ielikšu linku pie mūzikas. Jep.

Šodien es sapratu kā man ir izmainījusies gaume attiecībā uz vīriešiem. Īstenībā tā apjausma bija tik pēkšņa, ka pat dīvaini palika. Jā, došos migā un pirms iemigšanas laikam tomēr neizbēgami domāšu par skaisto kontrolieri un vēl dažiem īpatņiem.

Ak, jā, un šoreiz es domāju izskatu. To, kas neizbēgami pirmais tiek pamanīts, bet vai ņemts vērā, tas ir jau cits jautājums.

Ah, tās vannas tomēr reizem ir patīkamas. Guli mazliet karstā vannā, lasi grāmatu un dzer tēju. Ah, cik jauki. Žēl tikai, ka nebija nekādu to Stendera vannas bumbuļu, tad būtu pavisam labi. :)

Laikam jau tomēr neskatoties uz to cik tomer labi diena iesākās, šī ir tāda bēdīga diena. Jā. Šobrīd pat man ir kaut kā skumji, un es nezinu kapēc. Varbūt vienkārši ir jāuzliek vecā labā liste ar visādiem PV un jāpievēršas zīmēšanai? Ai, dīvaini gan, jā.

Hāh, man rīt jebšu šodien ir Japāņu valodas eksāmens, bet jūs jau varat redzēt cik labi es guļu un atpūšos šonakt, lai rīt būtu svaiga, skaista un gudra. Bet vismaz dziesma ir pozitīva.
Šodiena ir galīga japāņu diena ^^ Es pat varētu te viskaut ko sarakstīt ar tām viņu zīmītēm, bet tā negribās pārslēgt valodas, tā ka atvainojiet, piedodiet, bet es palieku pie latviešu valodas šoreiz, kaut gribās jau gribās pazīmēties ar savu mazo zināšanu gabalinu, kas iegūts.

"Ka-i kai kai ka-i kai kai
yukai tsuukai kaibutsu kun wa
kaibutsu rando no purinsu dai
kawaiiko chan ni wa yowai kedo
akuma kaijyuu nandemo koi
nandemo koi
nenriki shuuchuu pikipiki doka-n
tachimachi otsumu ga daifunka"
(Nevaru beigt dziedat līdzi, vai vismaz dungot, kad kauns atmostas)

Tuesday is my second Exam, and it's going to be quite difficult, but still I can't force myself to study and so I'm starting to get angry at myself. Plus, I'm drinking wine and feeling undeserving happy :D

Oh, yes, my rooms floor is full with papers for my exam and I have no place to put my feet, and it's such a chaos that I don't want to touch it, but still I like how it looks.

Dzerot ar māsu alu atcerējos par Galvānu. Njā, tiem kas viņu satikuši, šis viens vārds izsaka visu un tamdēļ es klusēšu...

Ak, jā, un pēdējās divas dienas man kaut kā gribas piedzerties, bet nu, protams, ja es ko tādu vēlos, tad neviens jau nav tuvumā, bet kad vēlos miera un klusuma sarodas vesels bars. Nu apnicis man tas Mērfijs ar saviem likumiem, apnicis.
Un vispār, es tagad varētu sākt vēl pabļaustīties, par to kādi vīrieši ir nelieši, gluži kā veca, dzīvē vīlusies vecmeita :D

Wāāāāh, jo vairāk domāju šovakar, jo vairāk nokaitināta kļūstu. Ja būtu suns vai kaķis, sāktu neapmierināti rūkt.

Tiešām, cik ļoti reizēm tāda maza saruna var uzlabot garīgo un aizdzīt miegu. Šovakar to sanāca kaut kā beidzot novertēt :)

Hāh, beidzot varu iet gulēt. Man rīt ir Arābu vēstures eksāmens un es šim mācījos,jā. Neko jau neiemācījos, bet nu mēģināju. Ir jau pieci (gandrīz) un man pēc 4ām stundām jāceļas. Heh. Nekas. Viss būs labi, ja kaut ko vismaz atcerēšos.
Turiet īkšķus, jā.