[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 180 most recent ones recorded in
only after dark's LiveJournal:
| Monday, November 12th, 2018 | |
| 1:02 pm | abonējām Shortcut TV uz Lūcijas slimošanas laiku |
| Saturday, November 10th, 2018 | |
| 9:09 pm | skatamies Vella kalpus. secināju vienu lietu - labi, ka Pāvuls nebija veģetārietis. |
| 4:33 pm | līdz ar ko - mums ir divas biļetes uz Pie Zilās Donavas baletu rīt. (viena gan ir pensionāru, jo vest bija plānojusi mana mamma.) kopā 18 eur, aiziejiet par mums, lūdzu! |
| 4:28 pm | jociņš-spociņš vakar mēs visu dienu (es nepaspīlēju - teju 13h) pavadījām Arēnā. kautkur uz vakara pusi b/d vecāku vacapiņā sāka birt ziņas par iespējamo vējbaku izplatību. atbraucām mājās kaut kur pēc 12iem un es Lūc uz muguras jau samanīju dažas pumpas. šorīt to jau bija vesela plejāde un klāt tam neliela temperatūra. nuko, sveikas vējbakas! starp citu, kad es šo informāciju ar milzu bailēm ierakstīju Dzint čatiņā gaidot, ka es tūlīt dabūšu sev pāri galvai tāāāādu šitstormu par savu bezatbildību, neviens pat ne ausu necēla. mierīgi turpināja meklēt pazudušās čības un jakas un organizēties braucienam uz Liepāju rīt. nēnulabi, esjauneko. |
| Wednesday, November 7th, 2018 | |
| 9:15 am | organizētais haoss nr2 vakar bijām uz koncerta "kopā likšanas" mēģinājumu Arēnā. šoreiz bērnus vajadzēja pieskatīt vien dažiem atbildīgajiem vecākiem, to skaitā ietilpu arī es. (nezinu, neprasiet, kaut kādā prāta aptumsumā pieteicos) kopumā dienu pavadījām lielā troksnī, haosā un mantu čupās Arēnas garderobēs. lielāko daļu laika mēs vai nu pārģērbāmies (bērniem ir 3 dejas, uz katru cits tērps) vai stāvējām pie ejām gaidot uznācienu. vispār mazie bērni ir lieli malači un bez mammām tiek galā ļoti labi. visgrūtāk ir ar jau lielākajiem, jo viņiem autoritāte kā tāda neeksistē. mazos vēl var apsaukt uz 5 minūtēm, kamēr uz viņiem skaties kā ērglis, tikmēr būs puslīdz miers, kā novērsīsies, tā kājas, rokas pa gaisu un jau tūlīt kādam galvu noraus. lielākajiem pofig, viņi no nekā darīt demostratīvi klapē viens otru un tas nav apturams, attiecīgi mēs arī neiejaucamies. varu priecīgi ziņot, ka Lauris Reiniks nav zaudējis popularitātes pozicijas starp jauniešiem, neksatoties uz Bermudu divstūra lielo popularitāti. tiklīdz kā Lauris parādījās pie apvāršņa, tā koris drusku uzgavilēja un mazajiem bija ļoti grūti dejot un vielaicīgi griest galvas uz aizmuguri, jo viņš dziedāja no paaugstinājuma skatuves aizmugurē. bet vispār fun times, būs daudz interesantāk skatīties koncertu pēc tam pa tv. piektdien būs vistrakāk - koncertu jānodejo divreiz, pirmā reize tv ierakstam un otrā ar skatītājiem zālē. |
| Thursday, November 1st, 2018 | |
| 10:10 am | picas un burgeri, burgeriun picas, picas un burgeri, picas... burgeri... burgeri. pica pica pica Eiropas kafejnīcas ir pārņēmis picu un burgeru bums. Ja tā nav picērija, tad tā servē burgerus jeb ir burgernīca. Vai vēl labāk - gan vienus, gan otrus. Es saprotu, ka pa lielam nelaime ir tieši tūristi, jo ārzemēs aizbraucot fig viņi grib ēst kaut kādu vietējo interesanto ēdienu, viņi ēdīs to, ko zina un pazīst - picu, burgeri un friškas. Attiecīgi kafejnīcu īpašniekiem tie ir garantētie ienākumi un es nevaru pārmest vēlēšanos cilvēkiem nopelnīt. Bet tas bija tik bēdīgi. Vienkārši tāpat pastaigājoties pa ikvienas mūsu apmeklētās pilsētas centru un randomly ielūkojoties to ēdienkartēs, pa lielākai daļai tur viņi visi bija - picas un burgeri, vai burgeri, vai picas... Šķiet, ka pat makaroni vairs nav tik populāri. Visa ceļojuma laikā mums izdevās atrast tikai dažas vietas, kur meklēt kaut ko alternatīvu. Un tad beidzās ar to, ka mēs ēdām vjetnamiešos, dīvainā nepāliešu restorānā, hummusa bārā (tas bija tiiiik labs!) un vēl mums bija labs atradums Budapeštā savā rajonā kaut kādā hipsternīcā. Man garšo burgeri un es to arī ēdu pirmajā ceļojuma dienā, bet līdz ar to mana vēlme pēc viņiem bija izsmelta. Pēc tam man likās, ka viņi burtiski man seko... un picas... eh nuja un ar ko viss šis rants sākās. iegāju es padzert kafiju vienā nesen atvērtā daudzsološā Rīgas centra kafejnīcā, iemetu acis ēdienkartē (un pēc tam savācu atpakaļ, protams) un tur viņi bija - picas, burgeri un vēl šis tas neinteresants *skumji nopūšas* |
| Monday, October 29th, 2018 | |
| 2:23 pm | sports rokas kļuvušas tievākas |
| Sunday, October 28th, 2018 | |
| 8:45 pm | bijām nupat uz Homo Novus un man ļoti ļoti ļoti patika. galvenajam varonim gan praktiski nemainās sejas izteiksme visu filmu, laiku bet nu kam negadās. brīnišķīgums ir detaļās un detaļās un vizuālajā kopainā šī filma bija burvīga, liels prieks. ņemot vērā, ka es skatos filmas ar tempu viena filma gadā, tad tagad būs atkal miers uz kādu laiku. |
| Saturday, October 27th, 2018 | |
| 12:24 pm | šodien piedalamies organizētajā haosā, kas ir mēģinājums koncertam Arēnā. neticami, kā tajā mudžeklī kaut ko var sajēgt. |
| Tuesday, October 23rd, 2018 | |
| 4:58 pm | kā mēs uz Austriju braucām pa ceļam no Budapeštas līdz Bratislavai, ja pārvietojas ar mašīnu, zinātkāriem ceļotājiem ir brīnišķīga iespēja pieķert klāt nedaudz Austrijas. mazliet gan jau žmiedza tā 9 euro vinjete, toties cik stilīgi, cik neparasti tas būs, mēs teicām viens otram, un braucām pāri robežai. par gala mērķi izvēlējāmies mazu pierobežas pilsētiņu Bruck am der Leitha. pavisam uz dullo jau nebraucām, atvērām wiki un godīgi izlasījām visu tur pieejamo informāciju jeb noskaidrojām vai vietai vispār ir vēsturiska vērtība un vai tur maz būs ko apskatīt. apraksts, starp citu, bija gana labs, apskatiet paši https://en.wikipedia.org/wiki/Bruck_an_ tātad spārnoti ar domām par muzeju, pili, baroka baznīcu un visu citu, mēs pat satrakojāmies un nospriedām, ka tā būtu ideāla vieta pusdienu ieturēšanai. es (šoreiz gan uz dullo, atzīstos) atradu kartē vietu ar nosaukumu Schnizelhouse un mēs jau iztēlojāmies kā mēs starp vec-austriešiem malkosim dzērienus un ieturēsimies viņu vietējā omulīgajā krodziņā ar gardām pusdienām. nekas neliecināja par mūsu plānu nepareizību, pilsētiņa bija sakopta, saules pielieta ar maz cilvēkiem uz ielām (bet bija jau arī tikai dienas vidus). noparkojām mašīnu un pa viņu galveno gājēju ielu devāmies uz savu šniceļu paradīzi. drusku neomulīgi bija tas, ka uz galvenās gājēju ielas 70% veikalu bija aizklapēti jeb bankrotējuši. apbrīnojām vien izkārtnes visam, kas tur reiz atradies. jā, un tā šniceļvieta nebija tas, ko mēs bijām gaidījuši... nemaz. tas izrādījās fast food restorāns, tikai burgeru un kebabu vietā viņi taisīja ŠNICELES. mēs no apjukuma pat neaizlaidāmies, bet tiešām palikām paēst. priekšā jau bija divas ļoti ļoti liela izmēra dāmas, kas lēnīgi tiesāja savas porcijas. viņas ēda, kad mēs atnācām un ēda vēljoprojām, kad mēs jau gājām prom. pie tam viena no viņām izdeva tādas skaņas it kā viņai kaklā būtu permanenti iepriedies vistas kauliņš. mums likās, ka viņa tūdaļ atdos galus un bija diezgan neomulīgi. bet šnicele bija laba. pēc tam devāmies meklēt viņu vietējo muzeju un pārējās dostoprimečatelnostj. atradām muzeju, tas strādāja vien tad, ja kāds pirms tam pa telefonu savu vizīti piesaka. skumīgi domājām par tiem visiem romiešu dārgumiem, ko mēs neieraudzījām un devāmies lūkot pili. pils bija ciet. pils pat nebija, kālaipasaka, paredzēta būt vaļā. viņa vienkārši tur bruka kopā savā nodabā, tāpat kā mega slavenais senais klosteris tikai uz citas ielas. i mean... visa pārēja pilsēta ir norm. sakopta. vienīgie divi objekti, kas viņiem bija avārijas stāvoklī sagadīšanās pēc arī bija divas vienīgās vērtīgās celtnes visā ciemā. starp citu, lai pieietu pie pils vārtiem cilvēkam nācās izlaipot starp dzelzs barjeru un bariņu ļoti ļoti smirdīgu miskašu. tā arī bija vienīgā pieeja pils krodziņam, kurš arī tur bija un pēc visa spriežot (kas bija diezgan pārsteidzoši pēc visa redzētā) strādāja. ievērtējām viņu superminimālistisko bērnu laukumiņu ar tādu kā miniatūru malkas šķūnīti un kāpnītēm bez pakāpieniem un lasījāmies prom. pa ielām sērīgi braukāja miskastes mašīna, mēs pa visu šo laiku bijām redzējuši kādus 10 cilvēkus un piemiņas vietu kaujā kritušajiem. komunistu pusei bija milzīga sarkana zvaigzne, kas no ielas izskatījās kā uztupināta avīžu kioskam, par ko mēs abi paspējām nobrīnītiem, lidz apgājuši apkārt sapratām, kas par štelli. pēc tam mēs vēl iegājām vietējā beķerejā un sapratām, kur ir paslēpušies visi vec-austrieši. viņi dienas vidū te sēdēja, rija kūkas ar vīnu un kafiju un pat netaisījās restaurēt to savu sasodīto pili, cūkas! |
| 4:01 pm | ceļojumā nopirku sev pāri ar cimdu pāriem. svētdien uzvilku. šodien jau viena nav. nu fak! |
| Monday, October 22nd, 2018 | |
| 6:01 pm | diezgan forši ir skatīties uz pašiem mazākajiem Dzintariņa ķipariem, kas ir uzsākuši jauno sezonu. Lielākā daļa kas ir tikuši līdz šim brīdim ir diezgan aktīvi un smieklīgi. tā kā garderobē pilnīgi noteikti ir ieviesies lielāka haosa koeficients nekā parasti. toties pagājušā gada lielākais skrējējs un palaidnieks ir uzsācis jaunu taktiku - tagad viņš ne tikai skrien uz rinķi un traucē citiem ģērbties grūsdams un atsperdamies skrējienā pret jebko, vai tā būtu biedra mugura vai sveša vecāka kāja, viņš to dara ar vēl lielāku jaudu pietam ļoti enerģiski jau pie laika bļaujot “atvainojiet,atvainojiet,atvainojiet” :DD |
| 8:52 am | smieklīgākais tas, ka neviens īsti netic, ka mēs šajā ceļojumā nebijām Vācijā. nebijām, tiešām, tiešām! bijām Austrijā uz pāris h un tas bija tik slikti, ka palika smieklīgi, bet līdz Vācijai tā arī netikām. |
| Wednesday, October 10th, 2018 | |
| 7:38 am | ja pasaulē ir izdomāts kaut kas lielisks, tad tās ir brokastis poļu viesnīcās |
| Saturday, October 6th, 2018 | |
| 5:04 pm | what a day... Mintā aiziet pa gaisu trubas īrnieks zvana, ka čigāniete viņa bērniem skrien virsū... kas vēl šodien? ušakovs par prezidentu?! |
| Friday, October 5th, 2018 | |
| 1:54 pm | kas man ļoti patīk šajā vēlēšanu gaisotnē ir, ka nevienam no manis uzrunātajiem cilvēkiem nav vienalga. visi, pilnīgi visi atbild ar "es vēl domāju", "tik grūti", "beidzot izvēlējos" vai kaut ko tamlīdzīgu, bet neviens man nav teicis - ai, kāda jēga vispār, tāpat nekas nemainīsies. kādus 10 gadus atpakaļ nevēlēt "jo nav jau jēgas" bija praktiski visu manu apkārtējo cilvēku nostāja (un arī mana, jāatzīst) ar nelieliem izņēmumiem. |
| Friday, September 28th, 2018 | |
| 8:56 am | Vakar biju uz Klīstošo Holandieti Lat.nac.op.un.bal. Par muzikālajām kvalitātēm nevarēšu spriest, šķiet, ka bija labi. Bet scenogrāfija gan ir AH, ļoti patika! ejiet visi skatīties ir tā vērts. izrāde, protams, modernizēta, jo Kairišs, bet ir ļoti eleganti un vienkārši, jo, nu Vāgners. VIŅAM izskaistinājumus nevajag, tas ir fakts. Un tas koris, TAS KORIS!!! Mūzika ir absolūti bija priekšplānā atšķirībā no Jevgeņija Oņegina, kur dāmas tikai plivina savas Amoralles vešas un drusku tā kā aizmirst, ka, ā, jā, mēs te par ciešanām'n'šit bija arī ķiķigi momenti, kas bija forši un, kas interesanti, es vienubrīd skatījos un pie sevis domāju cik gan smieklīgs tas Vāgners, tādas ciešanas, viss tāds trāāāģisks, griezt vēnazzzzZ, bet vācu valodā, cik tas izskatās smieklīgi... un pēc pāris minūtēm ievēroju meiteni, kas Ērika žēlīgā mīlas solo laikā slaucīja acis. wow. vienīgais 2:20 h bez pārtraukuma! esmu jūs brīdinājusi (bet izrāde patiesībā, kad uzņem apgriezienus, ir dinamiska un nav grūti nosēdēt) |
| Thursday, September 27th, 2018 | |
| 9:30 am | akdies, kā lai pārceļ visu dzīvi un darbu no viena datora otrā?! |
| Wednesday, September 26th, 2018 | |
| 1:56 pm | pirmā reize aiziet uz sporta zāli bez kādas no treniņtērpa daļām - čēēēk! |
| Tuesday, September 25th, 2018 | |
| 4:57 pm | Krišnas ir tik mīļi! viņiem Rāmas ēstuvē ir izstādīti ekrāni, kuros rāda krāsaini noformētu informāciju par viņu reliģiju, veģetārismu un veģetāriešiem pasaulē īsu faktu veidā, kas ir visnotaļ interesanti, parasti palasu to, kas tur parādās. tak šodien pie viena slaida gandrīz izspļāvu pilnu karoti rīsu, jo aktrises, zinātnieces un jūtūberes Mayim Bialik vārds uz ekrāna ticis iztulkots kā Majims Bjaļiks man, lūk, nav ne jausmas, varbūt tā ir pareizi, bet rēcīgi vienalga! |