![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Brīžos, kad jūtos nu tā.. nu šitā! Neapmierināta ar sevi, vīlusies, nedroša, sastingusi, darboties nespējīga utt. Es sāku veidot iekšējos dialogus 2. personas skatījumā uz sevi. Un tad atbildu... Parasti šie dialogi ir strīdi, piezīmes, dzēlības, bakstīšana, aizrādījumi un uzbraucieni.
Ja kādam tas ko izsaka, varu dot norādi uz iepriekšējo postu spama blogā - jautājums "varbūt pietiks?" ir kluss, ļoti īss, bet labs piemērs. Šos dialogus es parasti cenšos nepieļaut, vismaz pēdējā gada laikā vairs ne. Bet es lieliski jūtu, kad tie atkal grib veidoties. Varbūt nevajag viņus apcirpt? Ļaut pašai sev riktīgi sabraukt augumā? Bet kāda no tā jēga? Esmu redzējusi, daudz citu cilvēku, kas brauc sev augumā no laika gala, jēgas manuprāt nekādas.
Nē, es esmu ļoti laimīga persona, tik šobrīd jūtos tā ne pārāk.
Vai jūs zinājāt, ka informācija, kuru es pa laikam te rakstu, ir ļoti, ļoti vērtīga? Un man būtu patiess prieks, ja jūs to nemācētu efektīvi izmantot.
Īstenībā man ir daudz dažādu labu rīku. Bet sūdīgos momentos negribas izmantot nevienu no tiem, lai gan es zinu 100%, ka vismaz daži iedabosies noteikti.
Kad es iemācīšos vajadzīgos momentos pielietot visu to, ko es zinu... Tad es būšu supercilvēks. Zināšanas ir tukšas, ja nav gudrības (spējas šīs zināšanas pielietot).
(informācija->zināšanas->gudrība)
Dzīve nav par mērķiem, to sasniegšanu. Dzīve ir par sajūtām, kuras tev rodas, kad dzīvo. Jebkurā darbībā vissvarīgākais ir sajūta, ne galarezultāts.
Laikam man pietiek. Es eju darīt.
Ja kādam, kas piebilstams, labprāt uzklausīšu, kas zin - varbūt man noderēs. ;)
Veiksmīgu dienu!
upd: Es gāju, lai darītu, bet datorklase bij aizņemta. Ļoti, ļoti interesanti. Toties jūtos es nesalīdzināmi labāk. :))
Ja kādam tas ko izsaka, varu dot norādi uz iepriekšējo postu spama blogā - jautājums "varbūt pietiks?" ir kluss, ļoti īss, bet labs piemērs. Šos dialogus es parasti cenšos nepieļaut, vismaz pēdējā gada laikā vairs ne. Bet es lieliski jūtu, kad tie atkal grib veidoties. Varbūt nevajag viņus apcirpt? Ļaut pašai sev riktīgi sabraukt augumā? Bet kāda no tā jēga? Esmu redzējusi, daudz citu cilvēku, kas brauc sev augumā no laika gala, jēgas manuprāt nekādas.
Nē, es esmu ļoti laimīga persona, tik šobrīd jūtos tā ne pārāk.
Vai jūs zinājāt, ka informācija, kuru es pa laikam te rakstu, ir ļoti, ļoti vērtīga? Un man būtu patiess prieks, ja jūs to nemācētu efektīvi izmantot.
Īstenībā man ir daudz dažādu labu rīku. Bet sūdīgos momentos negribas izmantot nevienu no tiem, lai gan es zinu 100%, ka vismaz daži iedabosies noteikti.
Kad es iemācīšos vajadzīgos momentos pielietot visu to, ko es zinu... Tad es būšu supercilvēks. Zināšanas ir tukšas, ja nav gudrības (spējas šīs zināšanas pielietot).
(informācija->zināšanas->gudrība)
Dzīve nav par mērķiem, to sasniegšanu. Dzīve ir par sajūtām, kuras tev rodas, kad dzīvo. Jebkurā darbībā vissvarīgākais ir sajūta, ne galarezultāts.
Laikam man pietiek. Es eju darīt.
Ja kādam, kas piebilstams, labprāt uzklausīšu, kas zin - varbūt man noderēs. ;)
Veiksmīgu dienu!
upd: Es gāju, lai darītu, bet datorklase bij aizņemta. Ļoti, ļoti interesanti. Toties jūtos es nesalīdzināmi labāk. :))
Tu saki ka tagad dzīvot ir tik forši, un ka tas ir pilnveidošanās rezultāts. Bet vienmēr taču dzīvot ir bijis forši. Vai ir vajadzīgi kādi priekšnosacījumi, lai būtu forši? Es vēl izdarīšu to un to, un tad gan būs forši! Tas ir tieši tāpat kā ar laimi, vai nu tu esi, vai neesi laimīgs cilvēks. Un tam nav nekādu priekšnosacījumu. Man vajag vēl mazliet un tad gan es būšu. Nē. Tu vari būt vai nebūt neatkarīgi ne no kā. Forši var vienkārši būt, tagadnē. Salīdzināt kaut ko ar pagātni, kuras nav, un nākotni kuras arī nav? Ir tikai šis mirklis, vienmēr, te un tagad.
Un lai cik svarīgs ir pašreizējais brīdis, tomēr nevar noliegt pagātni. Pagātnes domas un darbi veido šo brīdi. Un ja es atceros, ka man nav bijis uz doto brīdi forši arī pagātnē... tas ir tikai veidojis šībrīža foršumu.
Nē, tādi laimes nosacījumi nav vajadzīgi un ir lieki. Taču ja būtu tikai kā tu saki, lielākā daļa pasaules būtu laimīga, kas acīmredzot tā nav. Arī domas tagadnē ir veidojušas domas pagātnē, lai es justos laimīga nākotnē, man ir jāveido savas domas arī tā.
Es jau varētu tagad kādu mēnesi vazāties gar jūru, pa mežiem un tgadnes brīdis būtu vienkārši ideāls, bet ja nepiedomā par nākotnes brīdi... Agri vai vēlu es sastapšos ar nepadarītiem darbiem, nabadzību, sapīkumu. Un tas savukārt laimīgu nedara.
Ir ļoti neizdevīgi noliegt pagātni un nākotni. Tie ir ļoti svarīgi dzīvošanas aspekti. Taču sajūtas un prieks, rīcība un darbošanās ir tikai tagadnē. Arī laimes izjūta.
Pagātnes lielākā nozīme, manuprāt, ir kādu tā tevi ir izveidojusi un ienesusi šodienā, šajā brīdī. Kāds cilvēks tu esi šobrīd. Kas notika, kā bija, kā juties, tam jau vairs nav nozīmes, būtisks ir rezultāts.
Laimīgam būt, tā ir katra paša brīva izvēle. To ir grūti saprast tādēļ, ka tas ir tik neiedomājami vienkārši. Vakar es varēju būt nelaimīgs cilvēks, bet šodien es izvēlos būt laimīgs.
Cik esmu lasījis, un arī pats tā uzskatu, drošības sajūta sabiedrībā, pēc kā mēs visi tiecamies, ir maldīga. Tavs statuss, un tas ka tev kaut kas pieder var mainīties vienā mirklī, kaut arī tu to būvēji gadiem ilgi. Un tas ka tu to vari pazaudēt tik vienkārši, pats par sevi runā par tā visa smieklīgo vērtību. Vienīgā īstā drošības sajūta ir sevī. Un šai iekšējai drošības sajūtai ir jāstāv tam pāri. Vienalga kur tu esi, vienlaga kas tu esi, jo tu nezini kur dzīve tev iesviedīs nākamajā brīdī.
Pagātnes lielākā nozīme, manuprāt, ir kādu tā tevi ir izveidojusi un ienesusi šodienā, šajā brīdī. Kāds cilvēks tu esi šobrīd. Kas notika, kā bija, kā juties, tam jau vairs nav nozīmes, būtisks ir rezultāts.
Jā, tik būtisks nav rezultāts bet gan tas, ko tagad dari un kā jūties.
Cilvēks it kā attīstās visu laiku. It kā. Bet nemācoties lasīt, lasīt neiemācīsies. Es attīstos ar mācīšanos un nodomu un virzību. Un šo virzību es varu mainīt. Ja es pirms diviem gadiem biju depresijā un sasodīti nelaimīga... un tagad ļoti laimīga... Kā tur var nesalīdzināt?
par to attistibu man jau skaidrs tavs viedoklis, pats esmu gajis tam cauri vairakaart, un arii taa visa noderiibu es saprotu, skatoties uz to visu kaa ierindas cilveks skataas. bet es jau te meeginu out of the box... un jautajums man rodas vai tiesaam ir jaforsee ar maciisanos un ko tas rezultaataa tev dod taadu neaizvietojamu, unikaalu, bez ka tiesam dzive nav iespejama? vai tas, ja tu daudz zinasi, daudz pratiisi, nu vienalga kaut vai zinaatnju doktors..vai tas garantee ka jutiisies labaak, laimiigaak? un ja tu nemaz neko nemaacessi un nezinaasi, kas buus tas kas liks justies sliktaak? ja atbilde ir naudas trukums, ok tad kravaju somas un uz iiriju :)
a un vel tads jaut. vai cilveki kas neko nezin, nemak un kam neka nav ir nevertigaki?