Un ko tad? Salīdzināt ar citiem? Salīdzinot ar sevi pagātnē es jūtu to cik ļoti esmu mainījusies, cik ļoti tagad jūtos labāk. Un tas savukārt liek justies vēl labāk.
Un lai cik svarīgs ir pašreizējais brīdis, tomēr nevar noliegt pagātni. Pagātnes domas un darbi veido šo brīdi. Un ja es atceros, ka man nav bijis uz doto brīdi forši arī pagātnē... tas ir tikai veidojis šībrīža foršumu.
Nē, tādi laimes nosacījumi nav vajadzīgi un ir lieki. Taču ja būtu tikai kā tu saki, lielākā daļa pasaules būtu laimīga, kas acīmredzot tā nav. Arī domas tagadnē ir veidojušas domas pagātnē, lai es justos laimīga nākotnē, man ir jāveido savas domas arī tā.
Es jau varētu tagad kādu mēnesi vazāties gar jūru, pa mežiem un tgadnes brīdis būtu vienkārši ideāls, bet ja nepiedomā par nākotnes brīdi... Agri vai vēlu es sastapšos ar nepadarītiem darbiem, nabadzību, sapīkumu. Un tas savukārt laimīgu nedara.
Ir ļoti neizdevīgi noliegt pagātni un nākotni. Tie ir ļoti svarīgi dzīvošanas aspekti. Taču sajūtas un prieks, rīcība un darbošanās ir tikai tagadnē. Arī laimes izjūta.
Un lai cik svarīgs ir pašreizējais brīdis, tomēr nevar noliegt pagātni. Pagātnes domas un darbi veido šo brīdi. Un ja es atceros, ka man nav bijis uz doto brīdi forši arī pagātnē... tas ir tikai veidojis šībrīža foršumu.
Nē, tādi laimes nosacījumi nav vajadzīgi un ir lieki. Taču ja būtu tikai kā tu saki, lielākā daļa pasaules būtu laimīga, kas acīmredzot tā nav. Arī domas tagadnē ir veidojušas domas pagātnē, lai es justos laimīga nākotnē, man ir jāveido savas domas arī tā.
Es jau varētu tagad kādu mēnesi vazāties gar jūru, pa mežiem un tgadnes brīdis būtu vienkārši ideāls, bet ja nepiedomā par nākotnes brīdi... Agri vai vēlu es sastapšos ar nepadarītiem darbiem, nabadzību, sapīkumu. Un tas savukārt laimīgu nedara.
Ir ļoti neizdevīgi noliegt pagātni un nākotni. Tie ir ļoti svarīgi dzīvošanas aspekti. Taču sajūtas un prieks, rīcība un darbošanās ir tikai tagadnē. Arī laimes izjūta.