atdzimšana

Cilvēki jau visu laiku mainās. Ja es salīdzinu sevi ar sevi pagātnē (jocīgi izklausās:)) es esmu mainījies, kopš bērnības laika skatoties vispār progress ir milzīgs! Būtu labi ja tas man kaut kādā veidā palīdzētu justies daudz labāk šajā brīdī. Es jau esmu pieņēmis faktu, ka visu laiku attīstos, un nespēju izspiest no tā tādu prieku. Anyway, man prieks ja tev tas izdodas.

Pagātnes lielākā nozīme, manuprāt, ir kādu tā tevi ir izveidojusi un ienesusi šodienā, šajā brīdī. Kāds cilvēks tu esi šobrīd. Kas notika, kā bija, kā juties, tam jau vairs nav nozīmes, būtisks ir rezultāts.

Laimīgam būt, tā ir katra paša brīva izvēle. To ir grūti saprast tādēļ, ka tas ir tik neiedomājami vienkārši. Vakar es varēju būt nelaimīgs cilvēks, bet šodien es izvēlos būt laimīgs.

Cik esmu lasījis, un arī pats tā uzskatu, drošības sajūta sabiedrībā, pēc kā mēs visi tiecamies, ir maldīga. Tavs statuss, un tas ka tev kaut kas pieder var mainīties vienā mirklī, kaut arī tu to būvēji gadiem ilgi. Un tas ka tu to vari pazaudēt tik vienkārši, pats par sevi runā par tā visa smieklīgo vērtību. Vienīgā īstā drošības sajūta ir sevī. Un šai iekšējai drošības sajūtai ir jāstāv tam pāri. Vienalga kur tu esi, vienlaga kas tu esi, jo tu nezini kur dzīve tev iesviedīs nākamajā brīdī.