The Art Of Getting A Life
The Art Of Getting A Life
- 8/13/12 11:11 am
- Pagājušonedēļ devos apciemot družku, kas mitinās Beļģijā. Viņa ir viens no tiem retajiem cilvēkiem, ko var nesatikt gadu un arī pēc tam justies tā, it kā mēs vakar būtu tikušās. Šo sajūtu noķēru vairākas reizes. Bet to, ka bijām uz viena viļņa, lieliski raksturo situācija kādā Antverpenes naktslokālā. Ieraudzījām dzērienkartē dzērienu ar nosaukumu gini. Un sākām uzjautrināties, ka šis ir dzēriens, kas izlīdzina nevienlīdzību. Tāds riktīgs sociālo zinātņu gīku joks par džini koeficientu.
Bet, ja godīgi, labākā ceļojuma sastāvdaļa bija atgriešanās mājās. Jo tur mani gaida. Tur man nav grūti naktīs aizmigt. Tur mani no rīta aizved pastaigāties pa bērnības takām un vakarā skatīties krītošas zvaigznes.
-
22 commentsLeave a comment
- brisele-antverpene-eindhovena
- 7/5/12 07:53 pm
- Tikko iegādājos aviobiļetes uz Beļģiju. Augustā došos apciemot draudzeni, kura dzīvo pilsētā ar skanīgo nosaukumu Antverpene. Jau gadus trīs solu pie viņas aizbraukt. Plānoju neko īpašu nedarīt, staigāt puķainās kleitās, daudz sēdēt lokālos zem klajas debess, lasīt grāmatas un malkot dzērienus [beļģu alus ftw!].
Pavisam negribētos vienā brīdī atskārst, ka diena pavadīta, klaiņojot pa veikaliem. Pirms pāris gadiem ar šo pašu draudzeni bijām Milānā. Pastāvēja noruna, ka vajadzētu izvairīties no agresīvas naudas tērēšanas [februāris, apkures sezona, aiz muguras Z-svētku iepirkšanās drudzis you know]. Diemžēl februāris Milānā izrādījās atlaižu mēnesis. Tālāko varat nojaust paši. Turklāt man bija violetais periods, un visi pirkumi bija vienā krāsā. Pati gan to nepamanīju, līdz uz to norādīja družka.
-
3 commentsLeave a comment
- novēlota atskaite
- 6/26/12 12:58 pm
- Beidzot man bija tieši tādi Jāņi, kādus vienmēr esmu vēlējusies, - ar mīļoto cilvēku un tuviem draugiem.
-
31 commentsLeave a comment
- katrā no mums ir rajons
- 6/18/12 09:20 am
- Šorīt pēc ilgāka prombūtnes laiciņa man bija jāatgriežas darba ierindā. Tipināju no tramvaja savās augstpapēžu kurpēs, līdz sāka zvanīt telefons. Zvanīja družka, kas tikko bija pabraukusi man garām, lai pateiktu, ka es šodien lieliski izskatos. Garastāvoklis uzlabojās ievērojami!
Šādā ievērojamā garastāvoklī vēl varu pastāstīt, ka sestdienas vēlā vakarā pie mums bija ciemiņi. Tā kā ciemiņi izrādīja interesi par atpūtu svaigā gaisā, aizgājām līdz tuvējai skolai, uz kuras futbola laukumu kāds bija gādīgi atstiepis krēslus. Tumsa, zaļš mākslīgais segums, četri krēsli, trīs vīrieši, viena sieviete un kapteinis morgans. Savdabīga idille.
-
1 commentLeave a comment
- that special place
- 3/29/12 10:02 am
- Ja kāds vakar ap pusdesmitiem vakarā redzēja mani un
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
yulungu autobusā, klausāmies Guns N' Roses kompozīciju "Sweet Child o' Mine" urla style jeb ar telefona palīdzību un dziedam līdzi, tad tās nebijām mēs!
-
3 commentsLeave a comment
- teenage wasteland
- 3/23/12 11:57 am
- Ar kādu vārdā neminamu ķermeņa daļu es jūtu, ka šovakar/šonakt taps ieraksts ar tagu "party all the time". Citādāk nemaz nevar būt, jo es tiekos ar savām skolas laika družkām. Tām pašām, ar kurām 8.klasē slēpāmies skolas parkā aiz kokiem, lai uzsmēķētu.
-
Current Music: The Who_Baba O'Riley
-
2 commentsLeave a comment
- 100 grami kultūras
- 3/8/12 09:01 am
- Vakar biju aizgājusi baletu lūkoties. Jāatzīst, ka tieši šo kultūras žanru pēdējoreiz skatīju skolas laikā. Toreiz mani un klasesbiedrenes jau pastiprināti interesēja vīrišķais dzimums. Tāpēc izmantojām iespēju īrēt teātra binoklīšus, lai [atvainojiet, bet] pētītu pieguļošajās biksēs tērpto baletdejotāju primārās dzimumpazīmes. Šoreiz ar družku apmeklējām izrādi "Gaišais strauts", kas izrādījās amizants un krāšņs [tauta pat smējās!] stāsts par dzīvi kolhozā. Protams, bijām pienācīgi sagatavojušās, pirms tam iemalkojot sildošus dzērienus. Ārā taču auksti!
Šodienas prieks bija saruna ar kolēģi par sievietēm, kuras cenšas uzvesties kā vīrieši. Beigās secinājām, ka nav nekā tāda, ko nevarētu izārstēt ar labu kunilingu. To arī novēlu sev un citām dāmām šodienas svētkos, gygy!
-
4 commentsLeave a comment
- girls' night out
- 1/27/12 08:48 am
- Šovakar mani apciemos yulungu un ocher. Teikšu godīgi - pēc iepriekšējās reizes ir mazliet bail par to, kā viss var izvērsties. Iespējams, ka leģendāri.
Upd. manas aizdomas apstiprinājās - tikko zvanīja yulungu un prasīja, vai es dzeru šņabi.
-
2 commentsLeave a comment
- 12/10/11 12:05 am
- Ir tikai pusnakts, bet man jau salidojums ir beidzies. Pats kūlākais visā pasākumā bija fotogrāfa prihvatizēšana. Tagad man un vēl divām draudzenītēm būs lieliskas profesionālas semi-erotic bildes krēslainos kādas LU fakultātes gaiteņos.
-
0 commentsLeave a comment
- izmēram ir nozīme
- 10/12/11 08:18 am
- Vakar ar drugānu aizgājām uz basketbola spēli VEF vs Himki. Lai gan basītis nudien nav manu prioritāro sporta veidu sarakstā, VEF manas simpātijas iekaroja ar prātā paliekošajām reklāmām pagājušajā sezonā. Tā kā esmu mazliet saaukstējusies [šķiet, beidzies tas skaistais laiks, kad varēju gulēt kaila], apvaicājos Narvesenā, vai var kafijai pieliet klāt balzāmiņu. Pārdevēja laipni apjautājās - 50 vai 100 gramus. Es smagi apstulbu, jo telpiskā izpratne, mērvienību proporciju noteikšana un pieticība nav mana stiprā puse. Nospriedu pie sevis, ka ar 50 gramiem tāda krūzītes smērēšana vien sanāks. Kā vēlāk izrādījās, 100 grami uz vienu kafijas krūzi un vienu mani ir ļoti daudz. Nekad nebiju redzējusi tik aizraujošu basketbola spēli.
-
6 commentsLeave a comment
- mazā piektdiena
- 9/29/11 08:37 am
- Šorīt mazliet nokavēju darbu, jo nolēmu nesteigties, Budas mierā nodomājot, ka tramvajs nāks tad, kad tas nāks. Bet stāsts aizsākās vakar - skrienot no friziera [wink, wink] uz arēnu rīga pēc hokeja devas [ne tikai labi izskatās, bet arī interesējas par sportu!], iemaldījos ģimenes restorānā McDonalds [ok, varbūt nestāv pie plīts katru vakaru, toties māte daba ir devusi tādu augumu, lai nekad nebūtu jāuztraucas par lieko svaru!]. Pārsteidzu kasieri ar jautājumu, kurā no produktiem ir vairāk tauku - dubultajā čīzburgerā vai filet-au-fish. Vēl pārsteigtāka viņa bija, kad izvēlējos nevis liesāko, bet gan barojošāko, paskaidrojot, ka ļoti gribas ēst.
Par tālāko varu pateikt, ka moderno jauniešu atpūtas vieta "Piens" ir ļoti tuvu arēnai rīga. Iepazinu kamaniņbraucēju Mārtiņu Rubeni, viņa identitāti mēs ar draudzeni noskaidrojām, uzdodot tādus uzvedinošus jautājumus kā "vai tev patīk nēsāt pieguļošu apģērbu" un "vai tev patīk ziema". Un visbeidzot pasaulē vēl ir vīrieši, kuri domā, ka man ir 21 gads [pārpratumu izkliedēju, paskaidrojot, ka īstenībā man ir 22, lol].
-
12 commentsLeave a comment
- skolas salidojums. part II
- 9/19/11 08:13 am
- Es nekad iepriekš nebiju apmeklējusi skolas salidojumu. Pēc pieciem gadiem noteikti iešu atkal, jo vismaz manā skolā cilvēki prot leģendāri atpūsties. Nemācēšu visu izstāstīt tādā raitā stāstījumā, tāpēc, lūk, spilgtākie notikumi:
- mana pamatskolas klases audzinātāja, kurai toreiz bija ap 70 gadu un šobrīd droši vien ir ap simtu, joprojām mani atceras [es gan neesmu pārliecināta, vai tam apakšā ir cienījams vai ne pārāk cienījams iemesls];
- manas pamatskolas trīs labākās draudzenes, ar kurām ceļi šķīrās, arī pēc deviņiem gadiem ir tikpat foršas un uz viena viļņa;
- visi absolventi, kas skolu beiguši pēc 2000.gada, bija sadzīti sporta zālē. Katram gadam savs galdiņš, daži atnesuši augļus, cepumus, vēl šo to. Savukārt mūsu galdiņu greznoja pāris litru viskija un kōla;
- satiku Solvitu Āboltiņu, sajutu nepieciešamību pateikt viņai, par ko nākamajā dienā grasos balsot. Nošokējos no kosmētikas daudzuma uz viņas sejas;
- satiku Egīlu Zirni, nez kāpēc man šķita laba doma pataustīt viņa bārdu un paprasīt, lai viņš izstāsta dienas joku [atceroties to, joprojām mazliet iekšēji smejos];
- bija ieradies arī klases absolūtais čempions siržu laušanā. Sauksim viņu par Arvīdu [ek, žēl, ka nelasa neviens klasesbiedrs, kas saprastu joku]. Bija ieradusies arī mana klasesbiedrene, kas jau paspējusi kļūt par māti un kas pārcentās, lietojot alkohōliskos dzērienus, un sāka diezgan uzkrītoši koļīt Arvīdu. Tiklīdz to ar družkām pamanījām, padarījām Arvīda valdzināšanu par vakara sporta veidu. Nabadziņš droši vien joprojām brīnās. Vai arī priecājas, lol;
- saņēmu komplimentu par skaistiem gurniem;
- vakar noslēgumā [ap 5 rītā] pastiprinātu uzmanību mums sāka izrādīt 95.gada absolventi, viens no viņiem strādā Latvijas Dzelzceļā. To es zinu, jo atradu nākamajā rītā atradu viņa vizītkarti kabatā. Tā kā nebiju īpaši ieinteresēta braukt līdzi šai kompānijai, pavadīju draudzeni, teicu, lai zvana, ja nu kas, un pati izsaucu taksometru;
- taksometram pie stūres bija ļoti jauks puisietis, tāds ap 20 gadu vecumu. Risinājām inteliģentas sarunas par gaidāmajām vēlēšanām un noteikti par vēl kaut ko. Tad man radās ideja, ka varētu jau pabraukāties apkārt, līdz skaitītājs rāda piecus latus. Savukārt, kad skaitītājs rādīja piecus latus, šoferītis to izslēdza un mēs turpinājām vizināties un pļāpāt. Pēc aptuveni stundas vizināšanās es ļoti piekusu, nokļuvu mājās, paspēju aizrakstīt ne pārāk sakarīgus tekstus skaipā kādam jaukam cilvēkam un draudziņos mammai, jo viņa jau bija piecēlusies, un laimīgi aizmigu.
-
15 commentsLeave a comment
- каждый раз как в первый раз
- 9/1/11 09:04 am
- Понимаете, каждый год 1 сентября мы с друзьями ходим в Вецригу. Это у нас такая традиция.
Lai gan jau gadus četrus 1.septembris man vairs nenozīmē jauna mācību gada sākumu, šovakar es izvilkšu no skapja rūtainos minisvārciņus, pusgarās zeķītes, balto blūzīti un došos ielās. Jo dažas tradīcijas vienkārši ir pārāk labas, lai no tām atteiktos.
-
14 commentsLeave a comment
- 8/23/11 12:00 pm
- Vakar gāju apciemot draudzeni, viņa man tāda pa gaisiem vien, tāpēc parasti nedzird, ka zvana tālrunis, un līdz ar to man ir zināmas grūtības tikt viņas mājā iekšā. Šoreiz nāca kāds jauns vīrietis, kas jau pa gabalu mani sveicināja. Sveiki - sveiki. Galanti palaida pa priekšu un iekšā. Un tikai tad es apķēros, ka tas tak Dž.Dž.Džilindžers. Tagad zinu, kur viņš dzīvo, hehe.
Pēcāk mēs ar draudzenīti mazliet iemalkojām martini un mēģinājām nopirkt biļetes uz kādu no Dinamo spēlēm. Šodien skatos - ir izdevies! Tas nozīmē, ka rīt jāiet uz hokeju.
-
0 commentsLeave a comment
- 7/15/11 07:00 am
- Vakar savlaicīgi aizgāju gulēt, lai tiktu galā ar uzkrāto nogurumu. Pusmiegā nobrīnījos, ka kaimiņam dušā tik ilgi tek ūdens, turklāt es to dzirdu. Izrādījās, ka ārā stipri līst. Pēcāk tādā pašā stāvoklī uzklausīju družkas attiecību nedienas. Pirms pilnīgas aizmigšanas paspēju nodomāt, ka teicienu "kļūdīties ir cilvēcīgi" cilvēcisko attiecību kontekstā vajadzētu pārveidot par "piedot ir cilvēcīgi".
Upd. izrādās, ka īsi pēc pusnakts man ir zvanījusi yulungu. No sarunas atceros tikai vārdu Juris.
-
6 commentsLeave a comment