- komunālais blūzs
- 10/1/10 11:18 am
- Vakar nostalģisku nolūku vadīti ar drugāniem iegriezāmies frančos pēc a nice refreshing glass of cold beer on a day like this. Atmosfēra frančos man parasti atgādina komunālo dzīvokli. Šoreiz visplašāk pārstāvētā subkultūras grupa bija wannabe gipgoperi, kas, izmantojot mūzikas automātu, priecēja publiku ar tādām kompozīcijām kā Snoop Dog "Drop it like it's hot". Mēs atbildējām ar Nirvanu. Viņi aizgāja. Bet vakara hailaits tomēr bija brīdis, kad lokālā iestūrēja apsardzes darbinieks, nomērīja klātesošos ar skatienu un devās taisnā ceļā pie manis. Lai paprasītu dokumentus. Manī un līdzcilvēkos tas izraisīja neviltotu sajūsmu un apmainīšanos ar high five un high six. Vispirms no somas (absolūti nejauši, protams) izvilku dokumentu, kas apliecina manu piederību Iestādei. Šā notikumu pavērsiena rezultātā apsarga sejai pārskrēja ēna, taču viņš nesamulsa un nezaudēja ne grama mēmas uzstājības. Visbeidzot uzgāju somā arī pasi, kas pierāda, ka man uj-kur-sen-vairs-nav-18. Publika izklīda, bet es vēl šodien priecājos, ka man joprojām prasa dokumentus.
- Current Music: The Doors_Alabama Song (Whisky Bar)
- 4 commentsLeave a comment
- 10/1/10 11:33 am
-
Frančos arī reiz sakasījos ar apsargu.
Pie ieejas krogā un dzēriena iegādes neviens neko nejautāja.
Kad izgāju kompānijas pēc ar pīpmaņiem laukā, atpakaļ nelaida bez dokumentu uzrādīšanas, lai gan iekšā palika gan dzēriens, gan velo.
Un prasība bija tāda: "Parādi dokumentus!"
Atbildēju:"Ko Jūs, lūdzu, jautājāt?"
Apsargs: "Parādiet dokumentus." (jau ar jūs galotni)
Es: "Lūdzu!"
Apsargs dumji paskatās, saprotot, ka jau padaudz gadus man ir vairāk nekā 18 un arī vairāk nekā 21, atdod atpakaļ.
Es atgriežos, tirinos krēslā un čīkstu par klientu komunikāciju un apsardzes firmu trulumu un pieklājības trūkumu utt.
Promejot tomēr nevaru nociesties un uzjautāju: "Sakiet, lūdzu, vai es varētu jautāt, kuru apsardzes dienestu Jūs pārstāvat? Domāju, ka es varētu tam palīdzēt ar klientu komunikācijas, apkalpošanas servisa kvalitātes uzlabošanu, lai šim krodziņam nenāktos zaudēt klientus?..."
Apsargs klusē. Tad klusi atbild: "Nekādu."
Vārdusakot, nu nevaru es saprast, kāpēc mēs nemākam būt uzmanīgi un profesionāli, nevis tukši āmrijas. - Reply
- 10/1/10 11:38 am
-
Oi, nē, mums nebija nekādu domstarpību ar apsargu. Drīzāk viņa racionāli neizskaidrojamās aktivitātes izsauca jautrību. Patiesi, diez vai ir daudz cilvēku, kas uz uzaicinājumu parādīt dokumentus atbild ar plaukstu sasišanu un sajūsminātu izsaucienu "man vēl prasa dokumentus!!!" :)
Par to uzmanību un profesionalitāti - droši vien, ka darbojas princips "kā maksā, tā strādā". - Reply
- 10/1/10 11:44 am
-
Vai arī "kā atlasa personālu un kā izvērtē atbilstību amatam".
Es tomēr uzskatu, ka komunikācijā ar cilvēkiem ir jābūt uzmanīgiem, neatkarīgi no darba samaksas. Tas nav bruģi likt, kur var lādēties un ēst semočkas. - Reply
- 10/1/10 11:51 am
-
Nedomāju, ka, atlasot apsardzes darbiniekus, kā būtisks kritērijs tiek minētas komunikācijas prasmes. Ideālā pasaulē droši vien tā būtu. Tad jau drīzāk vienam otram sabtrans kontrolierim vajadzētu šīs prasmes uzlabot.
Turklāt apsargs pēc definīcijas ir tāda profesija, kur tu kā tās pārstāvis sagaidi, ka cilvēki tevi "čakarēs", melos par vecumu utt. Tāpēc jau sākotnēji ieņem tādu nostāju. - Reply