- 10/1/10 11:33 am
-
Frančos arī reiz sakasījos ar apsargu.
Pie ieejas krogā un dzēriena iegādes neviens neko nejautāja.
Kad izgāju kompānijas pēc ar pīpmaņiem laukā, atpakaļ nelaida bez dokumentu uzrādīšanas, lai gan iekšā palika gan dzēriens, gan velo.
Un prasība bija tāda: "Parādi dokumentus!"
Atbildēju:"Ko Jūs, lūdzu, jautājāt?"
Apsargs: "Parādiet dokumentus." (jau ar jūs galotni)
Es: "Lūdzu!"
Apsargs dumji paskatās, saprotot, ka jau padaudz gadus man ir vairāk nekā 18 un arī vairāk nekā 21, atdod atpakaļ.
Es atgriežos, tirinos krēslā un čīkstu par klientu komunikāciju un apsardzes firmu trulumu un pieklājības trūkumu utt.
Promejot tomēr nevaru nociesties un uzjautāju: "Sakiet, lūdzu, vai es varētu jautāt, kuru apsardzes dienestu Jūs pārstāvat? Domāju, ka es varētu tam palīdzēt ar klientu komunikācijas, apkalpošanas servisa kvalitātes uzlabošanu, lai šim krodziņam nenāktos zaudēt klientus?..."
Apsargs klusē. Tad klusi atbild: "Nekādu."
Vārdusakot, nu nevaru es saprast, kāpēc mēs nemākam būt uzmanīgi un profesionāli, nevis tukši āmrijas.