| Parunāsim par Nīči! | Oct. 17th, 2008 @ 06:47 pm |
|---|
|
Apburbuļojoša atskārsme, ka šeit mans visu garais un sirdi plosošais teksts vienkārši ir pazudis, bet ne jau par to es šoreiz gribēju runāt....
Jo vairāk lasu Nīči, jo vairāk man liekas (Kaut gan tā man likās jau krietni sen atpakaļ), ka viņš vienkārši ir kļuvis par modes lietu un, ka nekā tāda "vauuu" tur nav, tas pats Šopenhauers, no kura Nīče ir ļoti iespaidojies, daudzko ir pateicis labāk (Kaut gan tas ir tīri individuāli). Respektīvi, es gribēju teikt, ka daudzas lietas ir kļuvušas par tādu kā popkultūras klišeju (Piemēram, ja runā kaut vai par to pašu Nīči un to, kā viņa filosofijas vispārzināmās iezīmes tiek izmantotas kaut vai kino kā kāda varoņa raksturojoši elementi).Balsis galvā un aiz tās: Manic street preachers- Removables |
| Nosaukums | Sep. 4th, 2008 @ 11:12 am |
|---|
|
Nedaudz dīvaini liekas tas, ka pārsvarā cilvēki domā (Vismaz pēc maniem novērojumiem), ka viss ar attiecībām ir labi, kamēr nestrīdas, tiklīdz sākas kaut mazākās domstarpības, tā no trešajām pusēm sāk birt secinājumi par šķiršanos, visādi "ieteikumi" utt. Bet man liekas, ka strīdēties ir tikai normāli, parasti pēc tam viss ir daudz labāk, turklāt tas ir neizbēgami, nestrīdēties var tikai tad, ja viens no diviem ir nulle. Labāk ir izstrīdēties un visu salikt pa plauktiņiem, nevis visu laiku klusēt, ļaut, lai viss krājās, krājās un beigās tā uzsprāgt, ka nekas vairs nav saglābjams.Balsis galvā un aiz tās: Manic Street preachers- Kevin Carter |
| | Jul. 17th, 2008 @ 02:14 pm |
|---|
|
Dzeru pienu un jūtos tiiik labi... Kaut kā taču savu organismu vajag attīrīt no vairāku dienu piemēslošanas ar visāda veida grabažēdienu. Un vienalga, ka varbūt man no mīlīgās paciņas uzglūn ļauna salmanellozes baktērija vai sazinvēl kas. Šobrīd ir labi.
Sen biju aizmirsusi, cik skaisti ir staigāt pa mežu, izjust to ar visām ādas porām, uzsūkt sevī...Vērot visas sīkās radības un priecāties par katru nākamo, ko ieraugi... Savādi, liekas, ka bērnībā dzīvnieku bija vairāk, tos nebija jāmeklē, varēja vakarā pa lauku mājas logu vērot, kā piemājas purvā dejo stirnas, dažreiz pavisam tuvu pienāca pa kādam alnim. Tagad tā sen vairs nav.
Domāju, ka šajās dienās noteikti sastrīdēsimies, bet ir grūti sastrīdēties ar cilvēku, kurš tik ļoti mīl un tik akli uzticas. Biju pat spiesta sākt analizēt, kāpēc es pati ne vella neuzticos, kļūstu griezsirdīga bez iemesla utt. Un sapratu, ka tas ir aplis. Nonācu pie sevis, nevis pie kādiem ārējiem apstākļiem. Problēma ir tā, ka es iedomājos, ka citi notiekti varētu rīkoties un rīkojas tā, kā rīkotos es pati. Un tas mani padara traku. Iekšējā es nespēj iedomāties pilnīgu uzticību, tas liekas kaut kas neeksistējošs, pārāk naivs, lai spētu eksistēt. Manā pasaulē uzticēties nav dabīgi.It sevišķi jau tiem, kurus mīli, jo tie ir kļuvuši tik svarīgi, ka bēgšana no iespējamajiem ievainojumiem savaino pati sevi. Es gribētu šo savu īpašību iznīcināt, bez tās man dzīvē problēmu būtu uz pusi mazāk, es gribu iemācīties būt negreizsirdīga, neapvainoties par sīkumiem, bet nevaru, jo, lai kā es censtos sevi šajā ziņā lauzt, vienmēr tā apslēptā, salauztā īstā es iznāk uz āru. Un jo vairāk lauž, jo kroplīgākās formās.Mirkļa lamatas manās miesās: domīga Balsis galvā un aiz tās: Anathema- Temporary peace |
| | Jul. 5th, 2008 @ 08:08 pm |
|---|
|
Nesaprotu tos cilvēkus, kuri apgalvo, ka pie attiecībām ir jāstrādā. Attiecības vienkārši ir vai nav. Un viss. Un nav jēgas tērēt savu laiku cilvēkam, kas nemaz nav man piemērots un mēģināt viņu padarīt man piemērotu vai arī piemēroties viņam, to visu taisot kā mākslīgu konstrukcju un shēmu virkni. Kāpēc gan tas vispār būtu vajadzīgs?
Cilvēkiem ir tik lielas bailes palikt vieniem pašiem... Ar jeb kuru, tikai nepalikt vieniem. It kā būt vienam būtu kaut kas slikts.
Un tāpēc visi tie "noteikumi", kurus borē garlaikotu un norūpējušos dāmīšu žurnāli izraisa neko vairāk, kā ironiju. Vai pat sarkasmu.Balsis galvā un aiz tās: Marilyn Manson- God eat God |
| Un kā ir ar tevi? | Jun. 8th, 2008 @ 02:25 pm |
|---|
|
Lieta, par ko es nesen aizdomājos... Piemēram, kad es lasu grāmatas un iztēlojos dažādas vietas, kur konkrētie notikumi notiek, šīs vietas bieži vien ir kāds no man zināmajām. Piemēram,Šekspīra lugu varoņi, kad tiek minēts, ka ienāk zālē, ienāk manas pamatskolas aktu zālē, vai arī "Kalnu auku" darbība risinās no lauku mājām netālu esošajā muižā, savukārt, Patriarhu dīķis izskatās tieši tāds pats, kā Māras dīķis un Iļja Bezpajumtnieks pastaigājas pa Māras aleju utt.
Kā ir ar jums? :)
|
| Mazgāšanās | May. 26th, 2008 @ 11:35 am |
|---|
|
Aizdomājos par to, ka ir cilvēki, kas bieži citiem pārmet tādas darbības, ko paši kādreiz pagātnē ir darījuši. Varbūt, ka tā ir tāda kā savas pagātnes dzēšana, lai iznāktu laukā baltāki, tīrāki, bēgšana no tā, par ko pašiem ir kauns sevī.
|
| ? | Sep. 16th, 2007 @ 08:17 pm |
|---|
|
Vai jūs būtu spējīgi ņemt naudu no cilvēka, kaut viņam vairāk naudas, kā tikai jūsu paņemtā vnk nav tikai tāpēc, lai izpildītu pienākumu?
|
|
|