| | Oct. 14th, 2010 @ 11:13 am |
|---|
|
Manas PVC bikses izrādījās tāds brāķis!
Vai nu jāmet ārā, vai arī jāinvestē 10 x lielāka nauda viņas labojot un pārtaisot.
Rupji runājot- vīles sāk izskatīties kā izdrāztas, nemaz jau nerunājot par citiem sīkumiem.
Vismaz priecājos, ka nepirku pa pilnu cenu, savādāk būtu patiešām dusmīga.
Kaut gan- ko gan es gribēju?
|
| | Oct. 14th, 2010 @ 10:22 am |
|---|
|
Tik stulbs un drausmīgs murgs...
Sapņoju, ka esmu kaut kādā viesnīcā, īrēju istabiņu kopā ar personām, kas sapnī man bija pazīstamas, bet parādījās tikai sekundāri.Tajā pašā viesnīcā dzīvoja arī kaut kāds vecs un briesmīgs krievu estrādes zvaigznis, kuram es nejauši sadalīju reizinātājos kaut kādu mega kruto datoru. Un tad sākās... Šis man sāka, ka es tā nevarot viņam visu laiku staigāt pa priekšu un atteikt, ka visas meitenes viņa dēļ ģībst un, ka man tagad viņa īpašuma bojāšana būs jāizpērk. Un sāka man uzbāzties.Es centos izrauties no viņa rokām, teicu, ka man viņš nemaz neinteresē. Viņš teica, ka lai taču beidzu lauzties. Istabā ienāca kaut kāda sarkanmataina meitene violetā kostīmiņā un pateica, ka es nu gan esot pilnīgi stulba, viņa, lūk, ar viņu regulāri guļot un tāpēc viņš viņu uzturot. Izrāvos ārā un sāku skriet prom. Skrēju uz savu istabiņu, centos ieslēgties, bet durvīm bija kaut kādi mīksti krampji, kas juka ārā. Jutu, ka tūlīt viņš ielauzīsies. Paskatījos blakus istabiņā, tur gaisā lidinājās elektrizēti kaķi. Domāju paslēpties tur. Tad pēkšņi istabā ienāca nevis viņš, bet viņa gars un sāka plānot, kā mani sadedzināt.
Tad arī pamodos.
|
| | Oct. 12th, 2010 @ 06:52 pm |
|---|
|
Ir tik grūti atkal atsākt rakstīt dzeju. Neesmu to darījusi kādus divus gadus, ja ne pat vairāk, jo viss, kas nācis ārā no manis, ir nācis ārā prozas veidā.
Nekad nebiju iedomājusies, ka atsākt rakstīt dzeju prasīs bezmazvai lauzties tajā iekšā ar varu. Agrāk tas nāca viegli. Bet gan jau, ka atkal aizies, jo, kā dzejnieks R reiz man teica, ka īsts dzejnieks ir nevis tas, kas raksta iedvesmas brīžos, bet gan tas, kurš tikpat labu dzeju spēj uzrakstīt arī tad, kad viņam iedvesmas nav.
Dažu sīku karjeras mērķīšu dēļ vakar izdomāju, kā būtu, ja pamēģinātu atsākt un biju pārsteigta,ka nemaz tik viegli nav.
|
| | Oct. 6th, 2010 @ 04:44 pm |
|---|
|
Atliek tikai kādam pasviest 1 iespēju pret 100, kad es jau sapņoju pilnās burās, it kā tas jau būtu garantēti un es jau tur (NY) studētu un strādātu.
Tātad, noteikti, no tā nekas neizdosies, ja jau es burtiski šajā domā dzīvoju. Izdodas tiem, kuri nespēj iztēloties.
|
| | Oct. 5th, 2010 @ 06:56 pm |
|---|
|
Mana istaba atgādina ledusskapi.
Un tad vēl dažiem labiem, kas pārspīlēti sludina visur apkārt savu "vizuālista" lomu, ir iebildumi, ka es taisos ar izolācijas lenti siltināt logus, jo kā gan tas izskatīšoties.
Pašiem tur nav jāguļ.
|
| | Oct. 4th, 2010 @ 03:49 pm |
|---|
|
No tiesas žēl par to, kas noticis ar Sturm Bunkuru.
10000ls soda nauda ir pa daudz.
Vakar bija smieklīgs teātra mēģinājums. :)
Dažus jokus atcerēšos vēl ilgi. :D
* V: "Tātad, jums abām ir persiešu kaķi? Ideāli, tad mēs varētu uztaisīt persiešu paklāju un pārdot."
* L: "Nē, es jums nedošu vairāk nekādu naudu, jūs neko nedzersiet!"
V: "Bet mēs nopirksim alu, ieliksim ledusskapī un sūkāsim."
* E: "Bet es vēl neesmu tik piedzērusies, lai vispār būtu skaidrā."
* I: " Kas tie tādi jums vispār pa bērniem, pat skolā tādiem nav vietas!"
E: " Jā, arī no cietuma viņus izmeta."
*I (uz "vampīru"): "Bļ%, ti sumazasljatelnjij latish!"
utt.
Bija jautri.
Un pēc tam bija forša fotosesija, kuras bildes gaidu.
Šī vakara plānos ir Žana Kokto izrāde "Cilvēka balss" un pēc tam varbūt dejošana (Tas atkarīgs no tā, kā jutīšos).
Aizvakar bijām uz "No mīlestības pret mani".
Izrādei ne vainas, tikai kaut kā pārsteidza tās īsums (apm. 40 minūtes).Balsis galvā un aiz tās: Psyclon nine - Visceral holocaust |
| | Sep. 30th, 2010 @ 12:54 pm |
|---|
|
Man patīk tas, ka, jo vairāk daru, jo vairāk arī izdaru.
Un šī darba nedēļa pēkšņi ir kaut kā piepildījusies ar 100 un 1 darāmām lietām.
Pagaidām tas izskatās aptuveni šādi:
P:dejošana
O: Lekcijas un pēc tam- brīvs
T: Lekcijas, dejošana
C: sapulce, dejošana
P: lekcijas,improvizācijas teātra mēģinājums un pēc tam vēl varbūt kaut kas (Atkarībā no situācijas)
S: teātris
Sv: dejošana.
Man patīk.
Ja neskaita dažas lielas nebūšanas.Balsis galvā un aiz tās: Joy Division- She`s lost controll |
| | Sep. 30th, 2010 @ 11:13 am |
|---|
|
Es no visas sirds ceru, ka man viss beigsies labi...
Savādāk tas vnk būtu ļoti negodīgi.
|
| | Sep. 28th, 2010 @ 08:20 pm |
|---|
|
Šodien priecēja izrunāšanās ar Ilzi, kopīga jestru filmu skatīšanās un jauni joki.
Brīžiem tas ir vajadzīgs.
|
| | Sep. 25th, 2010 @ 05:23 pm |
|---|
|
Pēc visām šīsdienas kosmētiskajām procedūrām, ko esmu veikusi, jūtos tik enerģijas pārpilna, ka varētu kaut maratonu skriet un uzrakstīt "Lielo Ilustrēto Enciklopēdiju" arī piedevām. :)
Stāvēju pie spoguļa, un, klājot uz sejas kārtējo ķīmiju (Kinofilmas cienīgs kadrs), domāju par manām tik mīļajām O. Vācieša dzejas rindiņām par to, ka dzīve dod mums spārnus, bet ko mēs ar tiem darām- slaukam putekļus un sūdzamies, ka kaimiņam, lūk, ir lielāki. Tas kaut kā ļāva sasparoties.
Es atkal atsākšu darboties ar jaunu sparu, jo ļoti labi zinu, ka, ja gribu, dzīvē ļoti daudz varu sasniegt. Un nospļauties uz "nevaru" un "negribu", jo, lai kaut ko neizdarītu vienmēr var atrast kādu iemeslu.Zinu to, ka jo vairāk daru, jo vairāk arī izdaru. Un man būs viss, ko es vēlēšos, jo negribu neko mazāk. Man būs tas dzīvoklis Ņujorkā ar milzīgiem logiem, pie kuriem ziemā sēdēt, dzert tēju, vērot sniegpārsliņas un cilvēkus apakšā, man būs savs bizness, doktora grāds, es apceļošu visu pasauli, uzstāšos uz daudzām skatuvēm visneiedomājamākajos un trakākajos šovos un beigās mana dzīve būs tāda, par kuru raksta dižpārdokļus (Ja tā padomā, vai tad tā jau tagad tāda nav? ). Tā būs. Un nebūs nekas mazāk.Jo, ja no dzīves prasa mazāk, pastāv iespēja nesaņemt pat to mazāk.Balsis galvā un aiz tās: Les Modules Etranges- Nightshift |
| | Sep. 25th, 2010 @ 04:22 pm |
|---|
|
Kārtējais košais, bet emocionāli murgainais sapnis. Kad pamodos, vēl ilgi nepameta sajūta, kas tajā bija.
Sapņoju, ka tiek iestudēts jauns priekšnesums. Skatuve, kur mēs uzstājamies, ir līdzīga Dailes teātra skatuvei, tikai visas zāles sienas ir izklātas ar melnu kaučuku. Mums ar Lāsmu bija jātēlo kalpones. Luga bija par kaut kādu vampīru pili vai kaut ko tamlīdzīgu. Visi pārējie bija melnos lateksa apmetņos. Skatuves grīda bija balta. Fonā bija tādi kā ar melnu linu noklāti pakāpieni, uz pēdējā pakāpiena bija koka krusts.Skatuves priekšā bija asas stikla šķembas. Man bija basas kājas.Sāku risināt dialogu, taču mans mikrofons nebija pareizi noregulēts, zāle bija pilna ar cilvēkiem, kurus varēja tikai sajust un skaņa viņos noslāpa. Ap mani sastājās melni tēli no dejotāju vidus. Kaut kur sekundāri pavīdēja arī Sņega, kura it kā bija baronese vai kaut kas tamlīdzīgs, pie kuras mēs ar Lāsmu strādājām un mr T, kurš bija paslēpies vienā no lateksa tērpiem (Tiem tērpiem bija milzīgas kapuces). Sākās kaut kāda rituālā deja, kur es tiku ierauta starp visiem tumšajiem tēliem. Sāka šķīst stikli, jo kaut kas nelabs bija atmodies. Man bija basas kājas, es tiku ierauta stiklos, kuri griezās man pēdās. Tēli mani plosīja. Beigās tas attīstījās bezmazvai kā tāds episks bībeles sižets, nobeigumā mani aizgādāja līdz krustam skatuves dziļumā, domāju, ka mani pie tā pienaglos, taču es tiku nomesta uz pēdējā pakāpiena kā upuris. Biju ietīta melnā audumā. Mana āda pēkšņi izskatījās izteikti bāla, izstiepu roku un pēkšņi sastingu. Kompozīcija izskatījās līdzīga kā vienā Bellīni gleznā, kuras nosaukumu pēkšņi aizmirsu.
Tad arī pamodos.Balsis galvā un aiz tās: Stolearm- Last dance |
| | Sep. 23rd, 2010 @ 07:58 pm |
|---|
|
Ir cilvēki, kas tiešām lasa un tic visām tām dumībām ar ko tagad samet pilnas pastkastītes?
|
| | Sep. 22nd, 2010 @ 10:23 am |
|---|
|
Reizēm man gribās, kaut eksistence liktu mani mierā un uz brīdi aizietu padarīt kaut ko citu, nevis visu laiku tikai atgādinātu par sevi.
Un vakar kārtējo reizi apliecinājās fakts, ka mīlu literatūru un patīk rakstīt, bet nespēju strādāt ar papīriem. Tāds darbs vnk nav piemērots man, man vajag kaut ko, kur radoši izpausties, bet visu laiku sēdēt un rakstīt par kaut ko jau uzrakstītu ir pārāk garlaicīgi.
Ai, gribējās papīkstēt. Varbūt, ka pēc dažām minūtēm manas domas mainīsies.
|
| | Sep. 21st, 2010 @ 05:24 pm |
|---|
|
Slapjais laiks mani ir piebeidzis, aizgāju no lekcijām, jo jutos slikti, tikai tagad pamodos un vēlarvien ir temperatūrīga sajūta.
Vajag kaut ko uzmundrinošu.
|
| haha | Sep. 20th, 2010 @ 04:37 pm |
|---|
|
Un tā no kredīta līdz kredītam.
Un no nāves līdz nāvei. ;)Balsis galvā un aiz tās: The Mescaline Babies- Winter and Spring |
| | Sep. 20th, 2010 @ 02:41 pm |
|---|
|
Būs vēl viens caurums, par kuru priecājos. Šoreiz gan pēdējais.
Ja nu vienīgi varbūt nesadomāšu sev vēl rindu ausī sadurt vai arī Monro uztaisīt.
Jo tā ir kā atkarība. Gluži kā ar tetovējumiem- padomā jau ir vēl pāris- ar kabarē meiteni un vēl viens ar manu ascedenci un descedenci. Ja tikai būtu nauda...Balsis galvā un aiz tās: Stolearm- Let me fall |
| | Sep. 16th, 2010 @ 12:29 pm |
|---|
|
Cik pozitīvi ir tas, ka man jau no rīta skan playliste ar nosaukumu "Nakts miksi", kuru sataisīju par godu savam jau leģendārajam kursadarbam, lai neaizmigtu viņu rakstot? :)
Vismaz īsta kafijas mūzika. :) heheBalsis galvā un aiz tās: No doubt- hey baby :) |
| | Sep. 13th, 2010 @ 08:54 pm |
|---|
|
Okkk... Gribēju kritiku, saņēmu.
Vismaz zinu, ka kursadarbu nesūtu tukšam gaisam.
Šodienas gabals līdz Cēsu ielai un no tās ar kājām (Un pakām) nogurdināja nepajokam. Bet jāsaņemas ķerties klāt vācu literatūras vēsturei vācu mēlē. Tā iet, kad visu atliek uz pēdējo brīdi. Neguliet, kāmīši, un sāciet darbus darīt laicīgi! Tā, lūk. ;)
Ja šo mēnesi pārdzīvošu, kārtējo reizi savā mūžā būšu a big star. Tad varēs lēnām domāt par bakalauru, kas pagaidām neliekas ne tuvu tik šausmīgs, kā mans iekavētais un "Erasmus" dēļ pagarinātais kursadarbs. Kut jel es būtu tāds cilvēks, kas visu vienmēr sāktu darīt laicīgi, nevis grūdienveidīgi- slinkoju un tusējos un pēdējā brīdī ķeru, ko varu. Bet tā arī ir māksla. Un visi tie mirkļi, ko esmu ieguvusi, ir bijuši tā vērti. |
| | Sep. 11th, 2010 @ 07:18 pm |
|---|
|
Šodienu gribās pavadīt mierīgi un nekur neiet, jo no visas tās ķīmijas, ko ir jālieto, man metas nelabi.
Bet tā šodienai ir perfekta noskaņa- "Purple rain", rudens aiz loga, daudz siltas kafijas, sega un rudenīgs ekrāna fons.
Es mīlu rudeni!
Bet nemīlu savu mūžīgo visa atlikšanu uz pēdejo brīdi un to, ka kursadarba termiņš deg. Esi sveicināts, Hese! :)
Mazlies ilgojos pēc Īslandes.Balsis galvā un aiz tās: Tori Amos- Purple rain |
| | Sep. 2nd, 2010 @ 03:10 pm |
|---|
|
Start by admitting
From cradle to tomb
Isn't that long a stay.
Life is a Cabaret, old chum,
Only a Cabaret, old chum,
And I love a Cabaret!
(Cabaret)
|
|
|