Dance me to the end of love

About Recent Entries

Kārtējais uzmetums stāstamFeb. 17th, 2011 @ 10:38 pm
Zaļās kafejnīcas sienas līgani atspoguļojās melnās kafijas krūzē.
Viņa sēdēja pie loga un vēroja, kā ļaužu straume plūst garām. Krāsaina upe. Gaismas stari salūza tās ūdeņos un sijājās starp stikla konstrukcijām un mašīnu mugurām.
Pilsēta. Dzīva kā zvērs. Un gatava aprīt.
Katru dienu un katru nakti savādāka.
Naktīs to izvagoja tumšas ejas, čuksti, vilinoši gaismas uzzibsnījumi un mūzikas skupsnas. Naktīs tā pārvērtās par krāšņu prostitūtu sarkanā samta tērpā, lai no rītiem kļūtu par milzīgu un tumšu monstru krakšķošām ribām un pirmā transporta šķavām. Gluži kā ekspresionistu mākslas darbs.
Mašīnu zobrati, rūpnīcu dūmeņi, mūžīgā kustībā atņirgti zobi...
Zoles un asfalts, asfalts un zoles.
Rīta balsu murdoņa.
Viņa piecēlās. Sarkanās kleitas atspīdums uzzibsnīja spogulī aiz bāra letes un turpināja līt pa tā rievām. Daudzkrāsainas, vēderainas pudeles.
Šodien darba nebija daudz.
Regīna ar elkoņiem uzgūlās letei, piemiedza ar aci mūžīgi kautrīgajam bārmenim Paulam, paķēra šokolādes gabaliņu no viena no zeltītajiem šķīvjiem, iemeta to mutē un gari nožāvājās.
Pa dienu pat nebija vērts strādāt, īstā rosība sākās tikai vakarpusē.
Gar sienām karājās lētas un nemākulīgas Tulūza de Lotreka gleznu reprodukcijas. Augstas pretenzijas, bet zema lidotspēja. Ne šeit kādreiz redzēt Aristīdu Briānu, ne Džeinu Avrilu. Nedz arī vispār kaut sauju no iedomāti (Jo neviens taču nevar zināt, kā ir bijis īstenībā) greznā Parīzes 19.gs inteliģences un padibeņu pūļa.
Tikai venērisko slimību smaka tualetē.
„Pie āža” nebija labi apmeklēta vieta, toties tie, kas tur iegriezās bieži vien bija tik spilgtas personības, ka aizstāja veselu pūli. Piemēram, pastāvīgais apmeklētājs Arno kungs- sīka auguma melnīgsnējs resnītis ar skaļu balsi un garu lielāku, nekā visas Gizas piramīdas kopā. Bet, par spīti savai ārējai bravūrai, viņš ļoti mīlēja savus suņus un vienmēr nēsāja līdzi konfektes, kuras slepus, kad domāja, ka neviens neredz, iebaudīja.
Debesis strauji apmācās un sāka līt. Lietus laizīja ietves un cilvēkus. Pamazām atplauka lietussargu ziedi.
Kā brūces.
Iela svinēja lietus svētkus.
Tags:

Feb. 3rd, 2011 @ 01:43 pm
Sūdzējos, sūdzējos, ka nav darba, bet tagad- uzradās divi. (dance)
Balsis galvā un aiz tās: Manic Street Preachers- Further away
Tags:

EpicJan. 28th, 2011 @ 07:47 am
http://twitpic.com/3sen9l

Jan. 3rd, 2011 @ 12:03 am
"The film talks about things that are real in comparison to other films that talk about crashes or car chases. My film offers an intimate experience, and intimacy today is provocative as we are so far from each other. Today when you present a drama with emotions, people don't even know how to recognize them."

Alejandro Gonzales Inarritu
Tags:

Jan. 1st, 2011 @ 08:00 am
hmmm...Ja naakamais gads ir kaa ieprieksheejaa gada peedeejaa diena... ^_^

Dec. 27th, 2010 @ 10:21 pm
Viss, kas ir dziļš, mīl masku.

(Nīče)
Tags:

Dec. 27th, 2010 @ 10:19 pm
Māksla turpretim ir ieinteresēta ekstrēmos stāvokļos un (..) arī iemīlējusies nāvē.

(Rīdigers Safranskis „Nīče. Viņa domāšanas biogrāfija.”)
Tags:

Dec. 12th, 2010 @ 05:34 pm
Mēs tagad dzīvoklī esam trīs- es, mans vīrietis un kaķis, kurš ēd tabaku.
Tags:

Dec. 10th, 2010 @ 05:58 pm
Šodien sajutos bezmazvai karaliski un tā ziemassvētnieciski jauki peldot caur centra rīta steigai un velkot plaušās vīnogu tabakas dūmus. Un bija tāda Ziemassvētku noskaņa... Visas tās lampiņas...

Pat nebiju apjautusi, cik ļoti man kaut kas tāds pietrūkst- piparkūku cepšanas, Ziemassvētku rotājumi no salmiem un sarkanām detaļām, karstvīns, mandarīni, krustnagliņas, sārti deguni, dūraiņi un balts sniegs. Kādreiz to visu uztvēru kā pašsaprotamu, man pat tas kādu laiku krita uz nerviem, bet, kad tā vairs nav, sāku pēc tā ilgoties.
Balsis galvā un aiz tās: Madonna-Papa don`t preach

Dec. 6th, 2010 @ 11:17 pm
Pensionāri ir visnotaļ mierīga tauta?

To gan nevarētu teikt par to veselo bataljonu kareivīgi noskaņoto sīka auguma tantīšu, kas šodien centās iekāpt 15. trolejbusā brutāli grūžot cita citu nost.

Nov. 28th, 2010 @ 08:04 pm
Atceros, kā bērnībā teicu, ka nekad negribētu dzīvot daudzstāvu mājā, jo daudzstāvu māju rajoni ir garlaicīgi un neticēju mammai, kura centās man oponēt ar to, ka, kad izaugšu, būšu priecīga pat tādā dzīvot un, ka sava deva romantikas ir arī tādām vietām.

Nedzīvoju gluži daudzstāvu ēku rajonā, taču apkārt ir 12 un dažas 24 stāvīgas ēkas. Un man patīk vakaros skatīties pa logu un smēķējot vērot, kā iedegas dažādas gaismiņas un cilvēki logos darbojas kā tādas skudriņas. Gluži kā Hičkoka "Sētas puses logā".

Nov. 26th, 2010 @ 05:07 pm
Apakšējā stāva urlām ir notikušas īpatnējas intelektuālās pārmaiņas, ja pirms dažām dienām pilnā skaļumā gāja vaļā kaut kas no "Čornij bumer" stila, tad tagad viņi skandina Ziemassvētku dziesmiņas.
Balsis galvā un aiz tās: Zvaniņš skan

Nov. 26th, 2010 @ 04:48 pm
Mani fascinē, ka mājās ir glāze ar uzrakstu "Narkomanskaja norma". :D

You may be sinner, but your innosence is mineNov. 25th, 2010 @ 07:07 pm
Priecājos par sniegu ārā.
Tāds baltums, kad pamodos 15 no rīta.

Jāvāc dzīvoklis (savādāk pēc vakardienas izskatās kā kaut kādā alā- trauki visur un drēbes mētājas, kur pagadās, gulta neklāta... ), fonā skanot darbu mudinošai mūzikai un jāķeras pie sociālo pētījumu analīzes.

Esmu laimīga, ka beidzot ir kafija (Dažas parastas lietas reizēm tā sakārojas, kad viņu nav), snieg un ir kāds, ko gaidīt vai arī kas sagaida.
Balsis galvā un aiz tās: Muse- Undisclosed desires
Tags:

Nov. 16th, 2010 @ 10:42 pm
Paarvaacos uz jaunu dziivokli.

Taa saciit jaasaka- jauna dziivesvieta, jaun dziive.

Vai kaut kaa taa. :)

Šis tas no Nīčes, ko uzraku, rokoties cauri viņa darbiem...Nov. 12th, 2010 @ 06:10 pm
* "Ja arī esam vīlušies, tad ne jau dzīvē, vīlušies esam tāpēc, ka esam izpratuši to, ko uzdod par dažādi vēlamu. Izsmejīgā niknumā mēs uzlūkojam to, kas dēvējas par ideāliem- sevi mēs nicinām vien par to, ka ne vienmēr nomākt absurdo dziņu, kas dēvējas par ideālismu."

* "... ideālā sieviete saplosa, ja mīl."

* "...the task is to live, so you must wish to live again."
Tags:

Oct. 19th, 2010 @ 10:29 pm
Lidinos, lidinos, lidinos...

Oct. 16th, 2010 @ 05:12 pm
Sēdēt, smēķēt non stopā smaržīgu tabaku un vērot, kā sniegpārslas okupē pilsētas ielu labirintus šķiet mazliet kā ieiet citā realitātē. Miera sajūta.

Oct. 15th, 2010 @ 06:28 pm
Šodien negaidīti pārsteidza sniega strēmeles pie "Stockman".

Oct. 14th, 2010 @ 11:32 am
Šodienas filmu programmā Hičkoka "Rear window"
Top of Page Powered by Sviesta Ciba