| life is short, love is allways over in the morning... | Jan. 24th, 2010 @ 07:12 am |
|---|
|
Perfekti izbaudīju mazas pilsētas tenku aparātu. Un tas man tracina. Aizeju uz ballīti, bet tur visi jau zina par manu piektdienu, pat pilnīgi sveši cilvēki. Vajadzēja tajā mājā ikurāt mitināties pilsētas lielākajam tenkuvācelem (Ar frizūru kā Zatleram)!Tagad pat sveši cilvēki zina, ko es daru orgasma laikā. :@
Un vēl man šodien tusiņā sāka koļīties klāt kaut kāda drausmīga paskata caca- tā varbūt izskatītos normāli, ja tikai nebūtu pārspīlējusi pamatīgi ar solāriju un sudraboti baltajām acu ēnām.
Un, un vēl- kad gāju uz tusiņu, domāju, ka nu gan būs- vienā tusiņā gan austrālietis, gan spānis. Bet austrālietis neieradās (Beigās tomēr cerēju, ka ieradīsies, jo tad vismaz man būtu kāds normāls cilvēks, ar ko parunāties, savādāk apkārt bija gandrīz tikai alienu paskata cacas).
Spānis visas tenkas neņēma vērā un pateica, ka es tāpēc viņam patīkot tikai arvien vairāk un vairāk.
Bet man vienalga.Balsis galvā un aiz tās: Sisters of Mercy- Temple of love |
| Party, party, wasted, wasted :) | Jan. 23rd, 2010 @ 04:56 pm |
|---|
|
Kārtējā piektdiena šeit aizvadīta, man interesē, kas notiks nākampiektdien. ;)
Šoreiz pamodos pilnīgi nepazīstamā pilsētas daļā kaut kādu vīriešu mājā, pamesta viena pati, kopā ar kaut kādu cacu, kura bija tā piemetusies, ka pat nebija jēgusi normāli apgulties. Nolēmu, ka negaidīsu, kad kāds uzradīsies, labāk "tīšos prom". Jautrākais, kāmīši, sākās tad, kad sapratu, ka atceros to, kādā sakarā tur nokļuvu, kā runājos ar austrālieti un kā viņš mani nesa uz rokām, bet pilnībā neatceros ceļu. Nolēmu iet uz labu laimi fjorda virzienā, gan jau uziešu kādai pazīstamai vietai. Un- Bavo!- pazīstamā fakultāte ikurāt! Bet ar to mani piedzīvojumi nebeidzās.Gāju garām paziņu mājai, ikurāt uz balkona bija slovēniete un ballīte varēja turpināties. :)
Tad nu tikai tagad pārnācu mājās.
Un vakarā atkal būs tusiņš 8)Balsis galvā un aiz tās: David Bowie- Rebel rebel |
| | Jan. 22nd, 2010 @ 03:06 pm |
|---|
|
Sasodītais Ādams Šmits un viņa raksti! Un mans slinkums.Dēēēm!
Un vakar jau otro reizi centos iesākt skatīties "Dr Strangelove" un kārtējo reizi secināju, ka ir vajadzīgs konkrēts noskaņojums, lai to skatītos, kura man nav.
Un šodien atkal jau ir piektdiena...Balsis galvā un aiz tās: Patric Wolf- Pigeon song |
| Ehhh... | Jan. 21st, 2010 @ 10:58 pm |
|---|
|
Nupat pārnācu no trenažieru zāles un jūtos tik enerģijas pilna, kā svaigs gurķītis, varētu kaut maratonu sākt tagad skriet.Mirkļa lamatas manās miesās: svaigi |
| | Jan. 20th, 2010 @ 02:00 pm |
|---|
|
Šodien ir uznākusi iedvesma rakstīt, kas nav mani apciemojusi jau kādu laiku. Apkārt ir tik daudz interesantu raksturu un to savstarpējo mijiedarbību, ka idejas rodas pašas no sevis, lai gan šķiet, ka pašlaik,, ja es sāktu rakstīt (Un to es noteikti darīšu, jo tādi mirkļi ir jāķer), sarkasms plūstu pa visām malām (Kā man tas mēdz gadīties). Es vēl nezinu, par ko taps darbs, bet zinu, kuras redzētas ainiņas es tur noteikti ielikšu.
Un vēl... Šodien, sēžot ievada polārajā pasaulē lekcijās, man radās ierosme darboties tālāk, jo, ja tā padomā, līdzšim esmu izdarījusi un pieredzējusi diezgan daudz, bet vēl ir daudz vairāk lietu, ko pieredzēt un pasaule tomēr vēl ir tik sasodīti liela, tik daudzkur es vēl neesmu bijusi, tik daudzkas vēl ir, ko redzēt un sasniegt. Es gribētu apceļot visu pasauli ar autostopiem vienkārši tāpēc, lai redzētu un izjustu. Jo ceļa sajūta rodas to ejot.
|
| :) | Jan. 19th, 2010 @ 11:16 pm |
|---|
|
Man liekas, ka drīz es varēšu sacerēt veselu grāmatu par saviem kaimiņiem. It sevišķi par to kaimiņu, kam es visu laiku uzskrienu virsū visnegaidītakajās situācijās un, kura dēļ man kratās visu laiku gulta (Tagad pārbīdīju pie pretējās sienas, vairs nekratās).
Piemēram, šodien viņs bija izkrāmējis no veļasmašīnas manu slapjo veļu (Tur bija arī apakšveļa) un sakrāvis kaudzītē uz galda.Es viņam uzskrēju virsū tieši pēc tam, kad viņš to bija beidzis darīt.
Un vēl pirms kādas nedēļas bija tāds skats- mēs abi kaut ko gatavojam virtuvē- viņš tā lēnām, mierīgi un ar pārliecību, bet es pa to laiku paspēju vismaz 10 reizes aizskriet no virtuves uz savu istabu un atpakaļ, visu drausmīgi piededzināt un to visu darīt ļoti emocionāli, ar izsaucieniem,žestikulāciju utt. Bet šis tikai noskatās un neko nesaka, mierīgi turpina gatavot. Dzīve reizēm ir viena liela komēdija. :) It sevišķi manējā.
Un tad vēl te dzīvo viens emo veidīgs pāritis, kuri vienmēr izskatās samulsuši, kad, piemēram, no rīta virtuvē es viņus pasveicinu, jo būtu taču stulbi taisīt sev ēst, kamēr citi turpat sēž un ēd un neko nepateikt.
Tieši virs manis dzīvo poļu datoriķis, no kura istabas bieži nāk tādas skaņas, ka gribēdams nevari izdomāt, ar ko viņs tur vispār nodarbojas.
Tad vēl ir viens džekiņš, kurš visu laiku uztraucas, lai kāds virtuvē nededzina gaismu (Pat ja šis cilvēks tajā mirklī gatavo ēst) un meitene, kura vienmēr taisa kaut ko ļoti garšīgu, bet izskatās, manuprāt, ļoti cacīgi (Blondi mati, brūna āda utml), kaut varbūt tāda nemaz nav (Ko var zināt, visādi brinumi no cilvēkiem nāk ārā).
Vēl ir transilvāniete, kas ir tīri normāla.
Ar pārējiem vēl neesmu tik biežā kontaktā, lai gan zinu, ka ir viens džekiņš, kurš dzīvo kaut kur šajas kojās un, kurš mani ir ievērojis (Es gan viņu nebiju ievērojusi), un, kuram es tajā pašā nelaimīgajā piektdienā stastīju par ekonomisko situāciju Latvijā. :)Balsis galvā un aiz tās: Jesus On Ectasy- Assasinate me |
| Yeeeeyyyyy!!!!!!!! | Jan. 19th, 2010 @ 05:13 am |
|---|
|
Būs jāsaka, kā Ievai: "Fingers crossed!"
Jo, ja viss izdosies, būs tiešām labas ziņas. Pagaidām jātur mēle aiz zobiem. Kaut arī grūti nomierināties, jo zinu, ka ja pārak par šo domu safanošos, tā nepiepildīsies.
Ar labunakti, kāmīši! :)
|
| XD | Jan. 19th, 2010 @ 12:45 am |
|---|
|
Es esmu Čaks Norris, es izmazgāju šķiltavas :DBalsis galvā un aiz tās: Camouflage- The great commandment |
| *** | Jan. 18th, 2010 @ 08:38 pm |
|---|
|
Sasodītā piektdiena man velkas līdzi vēl šodien. :@
Visi, kuriem vien nav slinkums, nāk klāt un prasa, kā es šodien jūtos.
Un es patiešām nesaprotu, ko pašlaik (Un visu nakti) dara mans augšējais kaimiņš, kurš ir datoriķis no Polijas. Izklausās, it kā vesels bars sīko skraidītu apkārt. Interesanti... Un šodien tāds sakautrējies staigāja apkārt.Balsis galvā un aiz tās: The Sisters of Mercy- Marian |
| | Jan. 17th, 2010 @ 09:48 pm |
|---|
|
Šeit ir pieejama tikai ļoti slikta kafija, atgādinā drīzāk kaut kādu zeķūdeni, ne kafiju. Ceru, ka man vienkārsi neveicas ar savas ideālās kafijas atrašanu šeit un, ka visas kafijas te nav tik draņķīgas. Jūtos vīlusies.Balsis galvā un aiz tās: Pink- Cuz I can |
| sapnis | Jan. 17th, 2010 @ 02:23 pm |
|---|
|
Sapņoju, ka pēkšņi visa mana radu saime ir atbraukusi uz šejieni un pārvākusies dzīvot uz manu koju dzīvokli, turklāt iztaisījuši tā, ka nevar aizslēgt durvis. Vēl kaut kādā sapņa epizodē man bija dejošanas mēginājums, brīnījos, kā es varu būt Latvijā, ja es esmuu Īslandē. Bija deja pa trim, Jānis teica, ka man ir jāpeiet pie Ilmāra, viņš man došot norādījumus par uzstāšanos. Tad nu mēs trīs (neatceros, kas bija trešā persona) piegājām pie Ilmāra, viņš sāka, ka nākamajā uzstāšanās reizē mēs visi iesim ar trejdekšņiem, bet man būšot jāiet ar pildspalvu.Teicu, ka nebūšu Latvijā. Tālak neatceros.
|
| | Jan. 17th, 2010 @ 03:01 am |
|---|
|
Uz pretējā pakalna mirgo gaismas instalācija- sirds.
Un man tik ļoti pietrūkst tevis. Pat sajūtu līmenī.
Tas, kā var ieelpot otra ķermeni un paturēt kādu daļiņu sevī. Tikai mazu daļiņu milzīgā, aukstā izplatījumā. Mazu dzirkstelīti. |
| | Jan. 16th, 2010 @ 09:40 pm |
|---|
|
Šodien gadījās komiski. Bijām uz peldbaseinu, kas šeit ir lēts (cenu ziņā), nejauši skapīšus izvēlējāmies kaut kādā, kā vēlāk izrādījās, bērnu zonā.Tālākais skats tāds: mēs mierīgi ģērbjamies, bet turpat netālu, mutes atplētuši (It kā tas būtu pasaules brīnums)rindiņā stāv sīkie un visu laiku nekustīgi blendž uz mums. Es beigās neizturēju un sāku smieties, jo visa situācija bija tik izteiksmīga un komiska...Balsis galvā un aiz tās: Aerosmith- Lick and promise |
| Pure morning | Jan. 16th, 2010 @ 02:37 pm |
|---|
|
Un tagad es vēlos, kaut, tīrot istabu, nebūtu sākusi atcerēties, ko vēl es vakar sadarīju. Ar katru jaunu atmiņu arvien kaunīgāk un kaunīgāk. Un tiešām no visas sirds ceru, ka citi to būs aizmirsuši. Piemēram, to, kā es , slaidi izliektu muguru pārliecos pār balkona margām un... [tālāk nevar stāstīt]
Un šodien es izskatos vienkārši anāli.
Negribās līst ārā no istabas, pēc tādām lietām ir jāatkopjas un jāsaprot, kur vispār ir visi mani kauli.
Jebkas cits priekš manis ir labāks par alkoholu.Balsis galvā un aiz tās: The white stripes- Seven nation army |
| Alkohols nav mans draugs! | Jan. 16th, 2010 @ 12:28 pm |
|---|
|
Alkohols nav mans draugs.
Un savienojums vīns+ rums jau nu nepavisam.
Tas bija apkaunojoši! Es pat neatceros, kā vakar paspēju tā pielikties un kā vispār kaut kādi sveši cilvēki atveda mani mājās. Tas nebija speciāli. Tagad būs kauns saviem studiju biedriem acīs rādīties, jo nevienam citam tā negadījās.
Pēdējais, ko tā normāli atceros ir tas, kā spāņu valodas pasniedzējs centās man piekoļīties un kā es viņam stāstīju par post punk. :)
Un kā es tam pašam spānim un vienam somam skaidroju Latvijas vēsturi.
Apkaunojoši.
Bet ceru, ka viņi neatcerēsies.
Bāc, es pat neatceros, kas mani atveda mājās!
un izsaktās, ka man būs pamatīgi jātīra sav istaba, jo, mjā... šķidrumiem laikam nepatika mans vēders.Balsis galvā un aiz tās: Placebo- Post blue |
| My baby`s on fire, you better threw her in the water... | Jan. 15th, 2010 @ 03:15 am |
|---|
|
Ir normāli pēkšņi naktī izdomāt dekorēt istabu, jā. :)
Un liekas, ka mans deguna pīrsings ir pusaizaudzis, jo nelaimīgi pazaudēju bumbiņu un nu gandrīz nevaru dabūt iekšā. Nu, nekas, Elīnai būs darbiņš, kad atbraukšu uz Latviju. ;)
šodien nenormāli sailgojos pēc mājām. Runāju skype ar tēti un uznāca tās kā lūziens. Bet nu jau atkal esmu saņēmusies. Galu galā, tie ir tikai pieci mēneši, kad es esmu tik ļoti tālu prom. Bet, kā teica Džaspers Morello tajā multenītē: "Tas ir tikai viens grāds, bet reizēm arī viens grāds var būt daudz."
Un, kad skatījos "The Velvet Goldmine", tā filma mani kaut kā aizķēra... Tik perfekti attēlotas dažādas manas izjūtas... Un viss tas vizuālais, kas man ir tik ļoti tuvs... Kā jau teicu, man vajadzētu dzīvot 70to gadu Londonā.
|
| Dzīvei piemīt ironija | Jan. 14th, 2010 @ 01:03 pm |
|---|
|
Mana Īslandes ID nr sastāvdaļa ir - Hese (Tiesa, līdz pilnībai trūkst tikai viens "S") :)
|
| The Velvet Goldmine | Jan. 14th, 2010 @ 03:17 am |
|---|
|
Pēdējā laikā labākā filma, ko esmu redzējusi.
Man vajadzēja dzīvot Anglijā, 70-tajos gados... ;)
|
| ritual pill is not the answer | Jan. 13th, 2010 @ 11:35 pm |
|---|
|
Manam mazohismam,laikam, reizēm nav robežu. Riju to pa tabletei vien.
Sāpes kā tabletes, tabletes kā konfektes, sāpes kā konfektes...
Garšīgi.
|
| | Jan. 13th, 2010 @ 09:46 pm |
|---|
|
Un vēl... Dzīvot tieši virs parādes durvīm ir visnotaļ interesanti, piemēram, šorīt no rīta mani bezmazvai trieka ķēra dēļ atkritumu izvešanas mašīnas- iedomājies, tu, cilvēk, mierīgi guli, ir dziļa rīta tumsa, tevi ir piemeklējis sutiens , bet pēkšņi tava istaba laistās vienās ugunīs un aiz loga gaudo sirēnas. Es pat nesapratu, kas notiek, domāju, ka kaut kur ēkā deg. Un vēl no manas istabas perfekti var dzirdēt visu, kas notiek uz lidlauka. Jautri...
Un, un vēl... Man ir jāiemācas uzticēties, jo te cilvēki, ja piedāvās palīdzēt aiznest smagus maisus līdz mājām, tiešām tos aizvedīs uz konkrētā cilvēka, nevis uz savām (Kā tas varētu būt Latvijā). Šodien stiepu nedēļas pārtikas maisus (Kā jau tālredzīgs cilvēks, iepērku uz priekšu un pa lētākajām cenām ;) ), ceļš sanāca pret kalnu, domāju, ka tas nekad nebeigsies, jo maisi bija diezgan smagi, no mugurpuses pienāca džekiņš apmēram manā vecumā, domāju, ka esmu pilnīgi izdevīgā situācijā, lai man iekrautu un aizlaistos vismaz ar datorsomu, jo bija tumsa un visas ielas garumā- neviena cita cilvēka.Šis sāka ar mani runāties no tēmas, kur tad es dzīvojot, ka maisi izskatās pārāk smagi, viņš man tos var palīdzēt aiznest. Es teicu, ka nevajag, varu tikt galā pati, jo dzīvoju gana netālu (Mazums dzirdētu gadījumu, kad tādā veidā aplaupa lētticīgus cilvēkus). Vēlāk padomāju, ka varbūt tā nemaz nebūtu, jo, cik nu man ir sanākusi saskarsme ar vietējiem iedzīvotājiem, viņi vienmēr ir ļoti izpalīdzīgi un palīdz pat vairāk, nekā no viņiem tiek prasīts, te pat šoferi vienmēr, neskatoties uz to,ka nav pāreja un ir stāva kalna nogāze, kad redz kādu cilvēku ceļa malā, apstājas un pagaida, kamēr pāries pāri.
|
|
|
