Dance me to the end of love - Post a comment

Ir normāli pēkšņi naktī izdomāt dekorēt istabu, jā. :)

Un liekas, ka mans deguna pīrsings ir pusaizaudzis, jo nelaimīgi pazaudēju bumbiņu un nu gandrīz nevaru dabūt iekšā. Nu, nekas, Elīnai būs darbiņš, kad atbraukšu uz Latviju. ;)

šodien nenormāli sailgojos pēc mājām. Runāju skype ar tēti un uznāca tās kā lūziens. Bet nu jau atkal esmu saņēmusies. Galu galā, tie ir tikai pieci mēneši, kad es esmu tik ļoti tālu prom. Bet, kā teica Džaspers Morello tajā multenītē: "Tas ir tikai viens grāds, bet reizēm arī viens grāds var būt daudz."


Un, kad skatījos "The Velvet Goldmine", tā filma mani kaut kā aizķēra... Tik perfekti attēlotas dažādas manas izjūtas... Un viss tas vizuālais, kas man ir tik ļoti tuvs... Kā jau teicu, man vajadzētu dzīvot 70to gadu Londonā.