|
Galvā ir juceklis, kas stāv uz vietas (Ja griestos, tad būtu labi). Stagnācija. Atkal un atkal atgriežos pie viena un tā paša jautājuma, vienas un tās pašas "problēmas"- postmodernisma un cilvēka eksistences tajā. Šķiet, ka lielākajā vai mazākajā mērā postmodernajai kultūrai apakšā ir bailes, kas nāk uz āru šablonos un nenoturībā, ko diezgan labi var saredzēt mūsdienu mākslā un literatūrā (Ne visā), cilvēks pats vairs netiek galā ar sevi, viņa radītā vide apēd viņu pašu un beigu galā viss ir tikai saltas un smaidošas reklāmas, kas nejūtīgi noraugās no malas.
|