| Mirkļa tirānija.;) | 12:14 pm |
|---|
|
Jūtos labi. Pagaidām.
Ir sākusies nedaudz cita dzīve. Pašlaik liekas, ka foršāka, brīvāka un interesantāka, jo mācos to, kas man patiešām interesē.
Pagaidām mekēju Ēriksena "Mirkļa tirāniju", kas līdz novembrim obligāti jāizlasa, bet visās bibliotekās tā jau ir izķerta. :) Gan jau, ka pārķeršu. ;)
Pēdējā laikā man pat uz ielas nāk klāt cilvēki un jautā, vai mēs neesam pazīstami, jo es viņiem liekos ļoti redzēta. :) Kam negadās... :)Bet ir interesanti.
|
| Slinkuma maiss, viva la sapņi | 02:36 pm |
|---|
|
NĒ, NU TĀ PATIEŠĀM VAIRS NEVAR!!!
Pirmā riktīgi brīvā diena, bet ko dara Traksaule, Traksaule n- tās stundas vnk slaistās pa gultu, kaut arī ir jāpilda viskautkādi uzdevumi. Gluži kā tajā reklāmā par slinkuma maisu- it kā jau ir jālasa "Filosofu portāls", jāpilda angļu valodā uzdotais, jākārto istaba, bet, no otras puses, var jau pagaidīt.
Sapņoju par to, ka ar mr Smieklīgo no paralēlā kursa braucu vilcienā uz lauku mājām (Lai gan uz turieni vilciens nemaz neiet), sāku ar viņu runāties, tā nu viņš tā vnk nāk man līdzi iekšā lauku mājās, kur sastopu bijušās klasesbiedrenes L un S, izvaicāju, kā tad šīm nu iet, L sāk stāstīt par Daugavpils universitāti. Ākstos un muļķojos ar mr Smieklīgo un deķi. Pēkšņi sāk zvanīt telefons un mājās ierasties arvien vairāk un vairāk pazīstamu cilvēku, kuriem pēkšņi ir uznākusi neizsakāma vēlme mani redzēt. Mr Smieklīgais sāk stāstīt, ka viņam tā, lūk, gadoties visu laiku. :)
|
|
Bāc, arvien vairāk un vairāk sāku justies kā tāda stulba pamatskolas meitene. Pašai par sevi ir visai negaidīti atklājumi, sāku uzvesties pavisam stulbi. Bet es vismaz jūtos labi. Kaut vai tā, bet labi. Visu laiku bija pietrūkusi debila naivitāte, tagad tā sāk atgriezties ar dubultu sparu, pati sevi vairs nepazīstu. Piemēram, ik pēc pusstundas nomainu auskarus, skrienu pie spoguļa, nevaru sagaidīt dažu labu lekciju, jo tur būs jābūt kopā ar mr Smieklīgo. Zinu, ka tas ātri vien pāries, kā jau viss man. Nekas man nav tā īsti noturīgs, reizēm pat labi ir, ka tā. Un reizēm arī dzīvē vajag karameles un rozā mannā putru, savādāk pati dzīve bieži vien ir par skābu, lai to sagremotu. Jāpriecājas, kamēr ir šis netveramais stulbums un saldums, jo ilgi tā vairs nebūs. Tāpēc ir jāķer mākoņi un jākarājas pie lietussārgu malām, tāpēc es esmu tāda, kāda esmu. Dzīve ir skaista, un to vajag svinēt! Ir pārņēmis nebeidzams dzīvotspēks, mazo, bet skaisto lietiņu bums. Vajag ļauties būt stulbam, galīgi dumjam, rīkoties pēc mirkļa izjūtām, jo bieži vien tās ir vispatiesākās.
|
|
|