Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Ir sākusies nedaudz cita dzīve. Pašlaik liekas, ka foršāka, brīvāka un interesantāka, jo mācos to, kas man patiešām interesē.
Pagaidām mekēju Ēriksena "Mirkļa tirāniju", kas līdz novembrim obligāti jāizlasa, bet visās bibliotekās tā jau ir izķerta. :) Gan jau, ka pārķeršu. ;)
Pēdējā laikā man pat uz ielas nāk klāt cilvēki un jautā, vai mēs neesam pazīstami, jo es viņiem liekos ļoti redzēta. :) Kam negadās... :)Bet ir interesanti.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
