Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
vo, vo. Visi saskrien pirmdienā, sataisa garās rindas un pēc tam žēlojas par rindām. Mierīgi var aiziet arī vēlāk, kad nebūs tādas rindas, jo nejau pieteikšanās laiks nosaka vai tiksi tur, kur vēlies.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}