Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
un ikreiz pēc tam neliekas, ka tā būtu lielākā traģēdija? nejust sava vīrieša ādas smaržu, tomātu smaržu siltumnīcā, liepziedu tējas smaržu un to, kas smaržo tikko pēc lietus vasarā?