kāpēc nevajag?

Tas būtu tas pats, kas sašķirot vīriešus, skatoties pēc bikšu staru garumiem vai rugāju garuma. Kur ir loģika šķirot cilvēkus kā tādus? Un kāpēc vienmēr sievietēm jāuzņemas vīriešu nosodošā stereotipiskā domāšana? Tas tiešām ir amizanti. Vai tev nav neviens atbalstāms stereotips? Ja kaut vienu tu atminēsies, un ja pat negribēsi to te pateikt, tad, zini, ka tās ir muļķības. Katrs kaut reizi ir pasmējies kaut vai par tām pašām blondīnēm...

Man šķiet - stereotips, ka sievietes vēlas, lai vīrieši viņu vēlmes vienmēr nolasītu no acīm, lielā mērā atbilst patiesībai.
Protams, tas tikai parāda attiecību "kvalitāti", tomēr ne vienmēr tas ir iespējams, it īpaši, ja otru cilvēku nepazīsti tik labi.
Kāpēc sievietes tik reti pasaka tieši, ko viņas patiešām vēlas/jūt?

Affair teica: "protams, ir gadījies! bet pārsvarā tas viss sieviešu stereotipiskās domāšanas un runāšanas aplinkus dēļ - žēl!"

Tas, kam es biju gribējis pievērst uzmanību, bija tieši šī runāšana aplinkus vai nerunāšana vispār, kas lietas parasti tikai sarežģī! Un šī īpašība vairāk raksturīga tieši sievietēm.

Man nav nekādas pretenzijas, ja tu izsaki savu viedokli par klokstēm sievietēm, bet... Es runāju ne par aplinkus runāšanu, bet gan affair izteikto "stereotipisko domāšanu". Tas nav raksturīgs tikai sievietēm. Starp citu, gribēju tikai atzīmēt, ka stereotips ir vairāk ar negatīvu nozīmi... tāpēc es tā.

Man škiet, ka tieši tādēļ, ka tu stereotipu uztver kā vairāk negatīvu (kā Barvins teica) priekšspriedumu, tev tik ļoti ķērās pie sirds Affair teiktais ;)

Taču paskaties uz to no otras puses, stereotipi tiek lietoti, lai cilvēks spētu organizēt pasauli sev apkārt. Neatkarīgi no tā, vai tie ir pamatoti vai ne tik pamatoti (t.i., balstīti uz nelielu pieredzi),negatīvi vai pozitīvi, tādā veidā cilvēks pozicionē pats sevi.

Piemēram, gan tēvi, gan mātes nodod attiecīgi dēliem un meitām (bet ne obligāti tikai pa sava dzimuma līniju) kaut kādu daļu no savas dzīves pieredzes, taču parasti tas tiek pasniegts kā vispārēja patiesība. Priekš bērniem vecāku pieredze ir nekas cits kā priekšspriedumi, paies vairāki gadi, kamēr viņi paši būs pārliecinājušies (ja pietiks drosmes) par šo stereotipu atbilstību.

Šķiet, stereotipi tiek uztverti negatīvi, jo tie parasti ir tādi ... atmaskojoši. Vienai daļai cilvēku, uz kuriem tas stereotips attiecas, tas nepatīk, jo ietver kaut kādu daļu patiesības, otrai daļai nepatīk, ka uz viņiem/-ām tiek attiecināts vispārinājums, kas konkrētajā gadījumā ir maldīgs.
Piemēram, tas pac vecais stāsts par blondīnēm.

Mēģināšu atrast kādu stereotipu, kas būtu vairāk vai mazāk pozitīvi uztverams ;)
(uzreiz brīdinu, ka šis posts tapa pirms paskatīšanās skaidrojošajā vārdnīcā, kas noteikti būs nākamā pietura, kur uzzināšu - esmu iebraucis auzās vai nē :D

Ak diez, es nodomāju, kas uznācis cilvēkam... :D
Jā, protams, mūsdienās izplatītākie stereotipi bieži vien asociējas ar iepriekš iegūto negatīvo pieredzi. Bet, ja runājam par tavu "otrās puses viedokli", tad iznāk - sievietes tikai priekšspriedojas? Nu tas pēc affair izteikuma... (: