Man škiet, ka tieši tādēļ, ka tu stereotipu uztver kā vairāk negatīvu (kā Barvins teica) priekšspriedumu, tev tik ļoti ķērās pie sirds Affair teiktais ;)

Taču paskaties uz to no otras puses, stereotipi tiek lietoti, lai cilvēks spētu organizēt pasauli sev apkārt. Neatkarīgi no tā, vai tie ir pamatoti vai ne tik pamatoti (t.i., balstīti uz nelielu pieredzi),negatīvi vai pozitīvi, tādā veidā cilvēks pozicionē pats sevi.

Piemēram, gan tēvi, gan mātes nodod attiecīgi dēliem un meitām (bet ne obligāti tikai pa sava dzimuma līniju) kaut kādu daļu no savas dzīves pieredzes, taču parasti tas tiek pasniegts kā vispārēja patiesība. Priekš bērniem vecāku pieredze ir nekas cits kā priekšspriedumi, paies vairāki gadi, kamēr viņi paši būs pārliecinājušies (ja pietiks drosmes) par šo stereotipu atbilstību.

Šķiet, stereotipi tiek uztverti negatīvi, jo tie parasti ir tādi ... atmaskojoši. Vienai daļai cilvēku, uz kuriem tas stereotips attiecas, tas nepatīk, jo ietver kaut kādu daļu patiesības, otrai daļai nepatīk, ka uz viņiem/-ām tiek attiecināts vispārinājums, kas konkrētajā gadījumā ir maldīgs.
Piemēram, tas pac vecais stāsts par blondīnēm.

Mēģināšu atrast kādu stereotipu, kas būtu vairāk vai mazāk pozitīvi uztverams ;)
(uzreiz brīdinu, ka šis posts tapa pirms paskatīšanās skaidrojošajā vārdnīcā, kas noteikti būs nākamā pietura, kur uzzināšu - esmu iebraucis auzās vai nē :D