Atskaite |
[Feb. 4th, 2017|09:04 pm] |
|
|
|
Comments: |
Forši, ka izdodas. Es gan par depresiju uzskatu stāvokli, kad nekādi "vajag un viss" arī vairs nedarbojas. Kārtībai, režīmam, disciplīnai ir liela nozīme normālos apstākļos. Bet depresija vismaz man parasti saistās ar kādu krīzi, kad iestrādātā kārtība vairs neder. Tajā pašā laikā ir labāk mēģināt darīt vienalga ko, tas tiesa.
Bērni ir zināma priekšrociba - vienkārši nav iespējas klusām nosprāgt. Viņiem vienmēr kaut ko vajag. Vot i nolēmu - ja jau tāpat jākustās, tad jāmēģina vismaz to darīt ar kautkādām pozitīvām emocijām. Citādi sanāk visus traumēt ar savu izturēšanos. Nebiju domājusi, ka mans īgnums viņus tik traki iietekmēs.
Pie kārtīgas depresijas lēkmes bērni nav arguments klusai nenosprāgšanai. | |