|
[Nov. 5th, 2012|11:02 am] |
|
|
|
Comments: |
Ilze saka – Mamma ir stipra un gudra, saņem triecienus, bet nelūst. Gluži otrādi, viņa pierāda, ka arī viens sīks cilvēciņš var darīt lielas lietas savu līdzcilvēku labā – izkarot autobusu maršrutu no Bileiķiem uz Auci, sarunāt māksliniekus no Rīgas, honorāru maksājot ar kompotiem un speķi... Lai cik grūti, Mamma uzcērt sarkanu žaketi vai blūzi un saka – neko nedrīkst nožēlot, kas izdarīts, tas izdarīts!
Nuuuu, diezgan ievesmojoši.
Jā, redz, bet šādas sievietes nesēž Saeimā uzkasītām pričenēm, bet savā taisnprātībā plosās "uz vietām", kamēr pagalam ir. Tā filma ir riktīgi skumīga (meitas, kas aizprecējušās ārpus LV, mazbērni, kas ar omi nesarunājas latviski, jo neprot, utt.).
Nus, pagalam mēs visi būsim šik un tā. Lūk, tad tu tomēr arī piekrīti, ka aizprecējušās meitas ir skumīgi. Un ir jau varianti - aizbraukuši vecāki, bet palikuši mazbērni, kas runā latviski ar omītēm, cik uziet...
Tā filma nemoralizē, nemanipulē ne ar kādiem pretnostatījumiem, vienkārši parāda ideālismā balstītas dzīvesziņas nesaderību ar realitāti. Un jā, savu spēku pārvērtēšanu kā savdabīgu sindromu abas galvenās varones meitas nav mantojušas. Tas arī godīgi parādīts.
Jānoskatās, tad zināšu. Bet ir jau cilvēki, kas nemaz nejūtas slikti šitā skrienot līdz pakrīt.
Nu bet - viņus tak neviens nenīst, kāpēc jānīst tie, kas iet citu ceļu? | |