Dvēseles drāmas un sarunas ar dievu ļaudis parasti nerisina barā dievkalpojuma laikā - to dara vienatnē. Dievklapojums ir tusiņš, rituāls, kaut kas, ko cilvēki noteiktā dienā ar noteiktu regularitāti vienkārši dara - sapucējas, paklausās sprediķi, paveic ierastos rituālus, papļāpā ar citiem baznīcēniem. Pēc tam svētdiena turpinās, kā nu kuram svētdiena - īpašā diena - lielā iepirkšanās, ģimenes pusdienas un tādā garā. Es nenoniecinu un neironizēju nevienu no "svētdienas" elementiem, ja nu vienīgi par kāda no šiem elementiem pacelšanu nez kādos augstumos pār citiem. Nu nav baznīca nekās TĀĀĀĀDS - normāla, forša iestāde ar savām funkcijām - kā, teiksim, bibliotēka. Ālēties arī bibliotēkā nav smuki, bet cietumā par to arī nav jāliek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā ir pie baptistiem, bet ne pareizticīgajiem. tu vienkārši nekā par to nezini un skaties pavirši no ārpuses. gan jau arī nesaproti, kāpēc svētbildes tiek bučotas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es skatos pēc katoļiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es arī skatos pēc katoļiem un pilnīgi nepiekrītu Tev.

(Reply to this) (Parent)