atvaļinājuma trūkums organismā, kas pa gadiem sakrājies. it kā jau pa pāris nedēļām izraušanās uz īsu mirkli palīdz, bet pilnīgi atslēgties nesanāk. plus vēl sadzīve. bet jā, tas hroniskais nogurums nomāc visu pārējo. nav vairs gandarījuma pat algas dienās. es jau smejos - man ir nauda, jo nav vairs kad to tērēt. bet valsts iestādē es ar negribētu. kopumā ļoti labi Tevi saprotu, bet kā ar šo tikt galā, pati nezinu. :(

(Reply to this) (Thread)

mhm, tā viš i.
Līdzīgas mums tās problēmas.
Nu, man vismaz nav problēmas ar naudu. To es smalki atrisināju - atdevu vīram, lai tērē. Viņam laika daudz, labi tiek galā. :D tagad māju siltināšot, piemēram.

Bet kā to nogurumu... es te sāku štukot - varbūt jōgu vai ko tik pat dīvainu parēģināt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

provēju jau arī jogu. nav slikti kaut nav arī brīnumlīdzeklis. Tik jāspēj distancēties no smadzeņu skalošanas un tikai jāvingro, BET diennaktī ir 24 h. pie tam tajā vietā, kur gāju sāka nākt daudz cilvēku, zāle maza un man palika par grūtu, ja visi mīcās viens gar otru. kaut kas man tajā padarīšanā sāka krist uz nerviem. ceru atsākt vienatnē mājās, bet nav rakstura. :D

(Reply to this) (Parent)