|
[Aug. 2nd, 2011|02:21 pm] |
Vot, ja jau par to zārka vilcēju...
No vienas puses - meņše narodu, boļše kislarodu.
Bet no otras puses - es arī varētu solidaritātes pēc tādu mazu zārciņu pa rakstāmgaldu pavilkt.
Tā jau - nu brauciet nafig un sēdiet biksēs.
Tak nē - atbrauc tādi plātīzeri brīvdienās ka bail.
Un visvairāk man riebjas, ka nu tikai kļuvuši patiesi patriōti bļeģ. Sūta man draugos kaut kādas puņķainas dzejas par tēvzemīti un jūtūbes bilžu kombinācijas. Tēvzemīte nu viņem...
Nāk prātā citāts no nenopietnā cilvēka - Kam vecmāmiņa, kam - sievasmāte...
Tev mīļā tālā dzimtenīte, bet man te katru dienu jādzīvo. No attāluma mīlēt ir viegli. Kā slimus radus. Atbrauc, sabučo, atved končas.
A kas podu ārā nesīs? |
|
|
Comments: |
piekriitu par visiem 100.
From: | (Anonymous) |
Date: | August 2nd, 2011 - 04:04 pm |
---|
| | | (Link) |
|
"meņše narodu" ne vienmēr ir labāk. Pakalpojumu sniedzējiem pazūd klienti, līdz ar to - ienākumi. Ko lai dara, piemēram, mazpilsētas friziere, ja viņai puse klientu aizbraukusi? Pašai arī jābrauc projām.
Tu mani par resnu nosauci?...
Tu jau netēlo cēlo trimdinieku un nesūti man dzeju :D
nē, tik ku-kū es vēl neesmu ;o) un patrijōts nekad neiru bijis. es tikai arī esmu no tiem, kas aizpirdis prom no Durlandes ;o) | |