|
Aug. 2nd, 2011|02:21 pm |
Vot, ja jau par to zārka vilcēju...
No vienas puses - meņše narodu, boļše kislarodu.
Bet no otras puses - es arī varētu solidaritātes pēc tādu mazu zārciņu pa rakstāmgaldu pavilkt.
Tā jau - nu brauciet nafig un sēdiet biksēs.
Tak nē - atbrauc tādi plātīzeri brīvdienās ka bail.
Un visvairāk man riebjas, ka nu tikai kļuvuši patiesi patriōti bļeģ.
Sūta man draugos kaut kādas puņķainas dzejas par tēvzemīti un jūtūbes bilžu kombinācijas.
Tēvzemīte nu viņem...
Nāk prātā citāts no nenopietnā cilvēka - Kam vecmāmiņa, kam - sievasmāte...
Tev mīļā tālā dzimtenīte, bet man te katru dienu jādzīvo. No attāluma mīlēt ir viegli. Kā slimus radus. Atbrauc, sabučo, atved končas.
A kas podu ārā nesīs? |
|